Letonya Veri Koruma Otoritesi (DVI) — gdprhub/dvi-latvia-sia-tet

Elijas iela 17, Rīga, LV-1050, tālr. 67223131, e-pasts [email protected], www.dvi.gov.lv

Rīgā

SIA "Tet"
[..]

Lietā Nr. [..]

Lēmums
Rīgā, datums skatāms laika zīmogā Nr. [..]

[1] Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) 2022. gada 15. jūlijā pieņēma lēmumu
Nr. [..] Par soda piemērošanu (turpmāk – lēmums) administratīvā pārkāpuma lietā Nr. [..] (turpmāk
– lieta), atzīstot SIA “Tet”, reģistrācijas numurs 40003052786, juridiskā adrese: Dzirnavu iela 105,
Rīga, LV-1011 (turpmāk – Tet) par vainīgu Vispārīgās datu aizsardzības regulas1 (turpmāk – Datu
regula) 83. panta 5. punkta a) apakšpunktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, piemērojot
Tet nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda, t.i. samazinot piemēroto naudas EUR 3 200 000,00
(trīs miljoni divi simti tūkstoši euro, 00 centi) apmērā par 50 procentiem, galīgo naudas sodu nosakot
1 600 000 (viens miljons seši simti tūkstoši euro, 00 centi) apmērā. Lēmums paziņots Tet 2022. gada
15. jūlijā, nosūtot to uz Tet elektroniskā pasta adresi.

[2] Lēmumā konstatēti šādi apstākļi un tas pamatots ar tālāk minētajiem apsvērumiem:
[2.1.] Lietas materiālos atrodas Inspekcijas amatpersonas [..] (turpmāk – amatpersona)
2022. gada 4. janvāra ziņojums Nr.[..] “Par SIA “Tet” rīcību” (turpmāk – ziņojums). Saskaņā ar
ziņojumā norādīto, Inspekcija 2021. gada 9. augustā saņēma Valsts policijas Vidzemes reģiona
pārvaldes Valmieras iecirkņa pārsūtīto [..] 2021. gada 19. jūnija iesniegumu kopā ar Policijas
resoriskās pārbaudes materiāliem2 par to, ka, piesakot līgumu par elektronisko sakaru pakalpojumiem
ar Tet, tika izmantoti [..] nepilngadīgās māsas, [..], personas dati. No Iesnieguma izriet, ka 2021. gada
16. jūnijā [..] ir saņēmusi vēstuli no SIA “Creditreform Latvija” (turpmāk – Creditreform) par to, ka
2021. gada 15. jūnijā Tet ir iesniedzis Creditreform pieteikumu par parāda ārpustiesas atgūšanu no
[..].
Tet, sniedzot atbildi uz Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas informācijas pieprasījumu Nr.[..], 2021.gada 22.jūlija atbildes vēstulē Nr.[..]
paskaidroja, ka 2020.gada 17.decembrī Tet mājas lapā www.tet.lv tika pieteikts pakalpojums “Tet +

1
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz
personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
2
Inspekcijā reģistrēts ar Nr.[..].

Filmas un Seriāli (Shortcut)” uz [..] (p.k. [..]) vārda, bet personas ar personas kodu [..] starp Tet
klientiem nav. Līgums un tā pielikums par Pakalpojumu no klienta puses netika parakstīts, kā arī
netika elektroniski apstiprināts Tet klientu pašapkalpošanās sistēmā www.manstet.lv (turpmāk – Mans
Tet). Ņemot vērā, ka samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem netika veikta, Tet vairākkārtīgi nosūtīja
brīdinājuma vēstules, bet 2021. gada 15. jūnijā parādsaistības tika nodotas Creditreform.
Ņemot vērā minēto, Inspekcija pieprasīja Tet papildus informāciju par Tet veikto personas datu
apstrādi, piesakot un apstiprinot pakalpojumus Tet mājas lapā www.tet.lv un Mans Tet, kā arī nododot
klienta parādsaistības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 3, un Tet atsaucoties uz DVI
pieprasījumu, iesniedza savu paskaidrojumu4.
[2.2] Paskaidrojumā Tet norādīja, ka klientam ir iespēja interneta vietnē https://tet.plus
(turpmāk – Tet+) pieteikt pakalpojumus, aizpildot pieteikumu elektroniskajā formā, norādot tajā
līguma noslēgšanai un izpildei nepieciešamo informāciju: vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja ir jauna
formāta personas kods, tad nepieciešams norādīt arī dzimšanas datumu), mobilā telefona numuru,
elektroniskā pasta adresi un dzīvesvietas adresi. Tet paskaidroja, ka pie pieteikuma aizpildīšanas
personas koda laukā tiek veikta sintakses pārbaude, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes (turpmāk – PMLP) sagatavoto personas koda verifikācijas rīku. Turpmāk pieteikums tiek
apstrādāts un izveidots līgums, kas tiek ievietots Mans Tet. Līgumu klients var apstiprināt Mans Tet,
autorizējoties ar internetbanku. Tādējādi, Tet+ pēcapmaksas pakalpojumu var pieslēgt pilngadīga
persona, kuras identitāte tiek pārbaudīta pie līguma noslēgšanas, kas iespējama tikai pēc
internetbankas autorizācijas. Gadījumā, ja pieteikšanās fāzē tiek ievadīti nepareizi vai nepatiesi dati,
nevar tikt izveidots līgums vai arī tas nevar tikt apstiprināts, jo autorizēšanās ar internetbanku pie
līguma akceptēšanas uzrāda kļūdas pazīmi.
Attiecībā uz klienta personas datu nodošanu parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, Tet
paskaidroja, ka piedziņai nododams parāds, kas izriet no noslēgtā līguma (līgums tiek apstiprināts,
klientu identificējot ar internetbanku), un ka, nododot parādu piedziņai citā starpā tiek pārbaudīts
personas maksātspējas statuss.
Izvērtējot Tet sniegto informāciju, tika konstatēts, ka Iesniegumā minētajā gadījumā, Tet
nodeva Creditreform parādsaistības, kas izriet no līguma, kas netika parakstīts vai apstiprināts
autorizējoties internetbankā, tādējādi netika veikta klienta identifikācija un iesniegto ziņu pareizības
pārbaude, kā rezultātā Creditreform tika nodoti nepilngadīgas personas ([..]) personas dati.
[2.3] Ievērojot iepriekš minēto, Inspekcijas amatpersona nolēma uzsākt pārbaudi par
pakalpojuma pieteikšanu tiešsaistē. Pārbaudes rezultātā konstatēts turpmākais:
[2.3.1.] 2021. gada 9. decembrī tika veikta Tet+ interneta vietnes apskate5, kuras ietvaros tika
konstatēts, ka Tet operators veica zvanu nevis uz pieteikumā norādīto tālruņa numuru, bet gan uz
personas, kuras personas kods tika norādīts pieteikumā, tālruņa numuru.
[2.3.2.] 2021.gada 16.decembrī tika veikta atkārtota Tet+ interneta vietnes apskate6, kuras
rezultātā secināts, ka Tet līguma sagatavošanai ir izmantojis svešas personas, kuras personas kods tika
norādīts pieteikumā, datus (nevis datus, kuri bija norādīti pašā pieteikumā), bez šīs personas ziņas un
piekrišanas, neveicot nekādas darbības, lai pārliecinātos par pieteikumā norādītās informācijas
pareizību un neveicot klienta identifikāciju pirms līguma sagatavošanas un attiecīgā pakalpojuma
sniegšanas.
[2.3.3.] 2022. gada 22. decembrī veikta jauna Tet+ interneta vietnes apskate7, kuras laikā
konstatēts, ka Tet līguma sagatavošanai ir izmantojis pieteikuma veidlapā norādītus nekorektos

3
Inspekcijas 2021.gada 28.oktobra vēstule Nr.[..] “Par informācijas pieprasījumu”.
4
Tet 2021.gada 23.novembra vēstule Nr.[..] (Inspekcijā reģistrēta ar Nr.[..]).
5
Inspekcijas 2021.gada 14.decembra pārbaudes akts Nr.[..].
6
Inspekcijas 2021.gada 20.decembra pārbaudes akts Nr.[..].
7
Inspekcijas 2021.gada 27.decembra pārbaudes akts Nr.[..].

personas datus, neveicot jebkādu sniegto ziņu pareizības un klienta identitātes pārbaudi pirms līguma
sagatavošanas un attiecīgā pakalpojuma sniegšanas, jo pakalpojums tika pieteikts, izmantojot
nepilngadīgas personas personas kodu.
[2.4] Nolūkā noskaidrot administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, lietas izskatīšanas
gaitā vairākkārt tika pieprasīta informācija no Tet.
[2.5] 2022. gada 14. jūnijā veikta apskate, kuras laikā konstatēts, ka Tet+ pēcapmaksas
pakalpojuma pieteikšana ir iespējama tikai pēc lietotāja identitātes pārbaudes ar internetbankas
autentifikāciju.
[2.6] Ievērojot pārbaudes laikā iegūto informāciju, kā arī Tet sniegtajos paskaidrojumos
norādīto, Inspekcijas amatpersona konstatēja vairākus Tet veiktus pārkāpumus:
1) klientam, piesakot elektronisko sakaru pakalpojumu, pakalpojums tiek nodrošināts un
pieslēgts, klientam neapstiprinot līgumu. Tādējādi Tet apstrādā tādu personu datus, kuru identitāte nav
pārbaudīta, līdz ar to tiek pārkāpts Datu regulas 5.panta 1.punkta a) un d) apakšpunkts;
2) personai, kura līgumu nav apstiprinājusi, Tet izraksta rēķinu par sniegtajiem elektronisko
sakaru pakalpojumiem, personas datus iegrāmatojot un glabājot grāmatvedību regulējošajos
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos. Tādējādi tiek pārkāpts Datu regulas 5.panta
1.punkta a) un d) apakšpunkts, turklāt šāda datu apstrāde notiek bez Datu regulas 6.panta 1.punktā
noteiktā tiesiskā pamatojuma;
3) klienta, kurš nav apstiprinājis līgumu Tet noteiktajā kārtībā un kurš nav veicis piestādīto rēķinu
apmaksu, personas datus Tet nodeva ārpustiesas parādu piedziņas uzņēmumam. Tādējādi tiek
pārkāpts Datu regulas 5.panta 1.punkta a) un d) apakšpunkts, turklāt šāda datu apstrāde notiek bez
Datu regulas 6.panta 1.punktā noteiktā tiesiskā pamatojuma;
4) ievietojot minētos līgumus Tet klientu pašapkalpošanās sistēmā www.manstet.lv attiecīgajā
lietotāja kontā, Tet izpauž (nodod) personas koda īpašnieka datus (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu
un dzīves vietas adresi) trešajām personām, kuras izmantoja šīs personas datus. Tādējādi tiek pārkāpts
Datu regulas 5.panta 1.punkta a) un f) apakšpunkts;
5) Tet apstrādā (salīdzina) jauno klientu personas datus ar tās datu bāzē pieejamiem klientu (arī
bijušajiem) datiem. Tādējādi tiek pārkāpts Datu regulas 5.panta 1.punkta a), b), d) un e) apakšpunkts.

[3] 2022. gada 2. augustā Inspekcijā saņemta Tet 2022. gada 1. augusta sūdzība par lēmumu
(turpmāk – sūdzība), lūdzot izskatīt lietu mutvārdu procesā, atcelt lēmumu pilnībā un izbeigt
administratīvā pārkāpuma procesu. Inspekcija konstatē, ka sūdzība iesniegta Administratīvās
atbildības likuma (turpmāk – AAL) 168. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā un tās izskatīšana ir
pieļaujama.
Atbilstoši AAL 172. panta pirmajai daļai augstāka amatpersona sūdzību izskata rakstveida
procesā viena mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas, savukārt atbilstoši 172. panta otrajai daļai
augstāka amatpersona pēc savas iniciatīvas var sūdzību izskatīt arī mutvārdu procesā, ja atzīst to par
lietderīgu. Ņemot vērā Tet sūdzībā norādīto lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā un to, ka Covid-
19 izplatības riski ir mazinājušies, Inspekcijas direktore uzskatīja par iespējamu lietu izskatīt
mutvārdu procesā.
Sūdzība mutvārdu procesā tika izskatīta 2022. gada 1. septembrī un Tet paustie argumenti ir
izvērtēti, atspoguļoti turpmākajā lēmuma tekstā kontekstā ar sūdzībā paustajiem argumentiem, kā arī
ņemti vērā, pieņemot šo lēmumu.
Lietas izskatīšanas gaitā Tet sniedza papildu informāciju par Tet pieejamo pakalpojumu klāstu
un Tet+ pakalpojuma nošķiršanu no visiem Tet pieejamiem pakalpojumiem. Tet apstiprināja, ka līdz
2022. gada 13. janvārim, kad Tet+ pakalpojuma attālināta pieteikšana tika nodrošināta tikai
izmantojot internetbankas autentifikāciju, klients varēja pieteikt Tet+ pakalpojumu,
neautentificējoties un Tet nepārliecinoties, ka persona, kuras vārds, uzvārds norādīts pieteikumā,

sakrīt ar norādīto personas kodu. Tāpat Tet norādīja, ka nav nodevusi nepilngadīgas personas ([..])
personas datus parādu piedzinējam Creditreform, ņemot vērā, ka, piesakot pakalpojumu, minētā
persona bija norādījusi pilngadīgas personas personas kodu, līdz ar to Tet bija nodevusi Creditreform
informāciju par [..] kā par pilngadīgu personu. Ievērojot minēto, Tet lūdz atcelt lēmumu pilnībā un
izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Inspekcijas direktore norāda, ka Tet sūdzībā ietvertie iebildumi tiks izvērtēti tādā secībā, kā
tie tikuši norādīti sūdzībā, kopsakarā ar mutvārdu paskaidrojumos norādīto, vienlaikus iebildumus par
līdzīga rakstura jautājumiem izvērtēs vienkopus.

Procesuālie pārkāpumi

[4] Sūdzībā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma procesā nav ievēroti likumdevēja noteiktie
termiņi lietas uzsākšanai. Proti, Inspekcija 2022. gada 7. janvārī, 5 mēnešus pēc ziņu saņemšanas
2021. gada 9. augustā, pieņēmusi AAL 117. panta pirmajā daļā noteikto lēmumu, tādējādi būtiski
pārkāpjot likumdevēja noteikto procesuālo termiņu – trīs darba dienas vai (ilgstošas ziņu pārbaudes
gadījumā) vienu mēnesi. Cita starpā Inspekcija uz saņemtajām policijas ziņām reaģēja tikai 2021.
gada 28. oktobrī, kad nosūtīja Tet informācijas pieprasījumu.
Inspekcijas direktores ieskatā konkrētajā lietā ir ievērots administratīvā pārkāpuma procesa
uzsākšanas termiņš, jo lieta tika uzsākta uzreiz pēc tam, kad Inspekcijas amatpersona bija ieguvusi
visu nepieciešamo informāciju, kas ļāva pieņemt, ka varētu būt noticis administratīvais pārkāpums.
Inspekcija direktore paskaidro, ka, izskatot sūdzības par iespējamiem personas datu apstrādes
pārkāpumiem, pirms ierosināt administratīvā pārkāpuma procesu vai administratīvo procesu,
Inspekcija ievēro Datu regulā un Fizisko personu datu apstrādes likumā (turpmāk – FPDAL) noteikto
normatīvo regulējumu. Cita starpā FPDAL 15. pants noteic pārbaudes veikšanas kārtību, paredzot, ka
pārbaude ietver visu veidu darbības, ko inspekcija veic, lai noskaidrotu datu apstrādes atbilstību datu
regulas un citu normatīvo aktu prasībām, tostarp datu apstrādes vietas apmeklēšanu, informācijas
iegūšanu, izmantojot visas tiesiskās metodes, un citas nepieciešamās darbības. Līdz ar to, Inspekcijai
līdz konkrēta procesa uzsākšanas brīdim ir rīcības brīvība veikt nepieciešamās darbības un izmeklēt
konkrēto gadījumu, lai pārliecinātos par iespējamā pārkāpuma esamību.
Jānorāda, ka pārbaudes veikšana pirms administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas ir arī
pārziņa interesēs, jo ne katra pārbaude rezultējas administratīvā pārkāpuma procesā. Inspekcijas
pārbaudes rezultātā var tikt uzsākts administratīvais process, kas noslēdzas ar administratīvo aktu, vai
atbilstoši “Konsultē vispirms” principam veikta pārziņa informēšana par tā veiktās datu apstrādes
atbilstības Datu regulai nodrošināšanu, vai vispār netikt veiktas nekādas turpmākas darbības. Ja pēc
katras saņemtās sūdzības Inspekcijai būtu jāuzsāk administratīvā pārkāpuma process, tas nepamatoti
apgrūtinātu pārziņus, iesaistot tos nevajadzīgos administratīvā pārkāpuma procesos, jo ne katra datu
subjekta sūdzība ir pamatota un liecina par administratīvo pārkāpumu.
Kā savā lēmumā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, Datu
regulas noteikumi paredz Inspekcijai tiesības, reaģējot uz personas datu apstrādes pārkāpumiem,
pieņemt kādu no noteikumos ietvertajiem lēmumiem, vienlaicīgi atstājot uzraudzības iestādei
novērtējuma brīvību attiecībā uz lēmuma veidu. Saņemot sūdzību par iespējamu personas datu
apstrādes pārkāpumu, inspekcija sākotnēji veic saņemto ziņu pārbaudi, tostarp, pieprasa informāciju
no datu pārziņa un/vai apstrādātāja, lai konstatētu, vai personas datu apstrāde datu subjekta minētajā
gadījumā vispār ir notikusi. Iesnieguma iesniegšana par iespējamu pārkāpumu personas datu apstrādes
procesā vēl nenozīmē, ka iesniegumā norādīto ziņu pārbaude rezultēsies ar pārkāpuma konstatēšanu,
administratīvā akta izdošanu un korektīva līdzekļa piemērošanu vai administratīvā soda uzlikšanu.

Inspekcija administratīvo procesu vai administratīvā pārkāpuma procesu pret datu pārzini
uzsāk tikai tad, kad tai kļūst zināmi fakti. Šādus faktus inspekcija iegūst, veicot pārbaudi un iegūstot
nepieciešamo informāciju, kas savukārt dod pamatu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
Lēmumu par atbilstošāko līdzekli (lēmumu par lietas ierosināšanu) var pieņemt tikai tad, kad
ievāktas pietiekamas ziņas, lai izvērtētu, vai personas datu apstrādes pārkāpums vispār ir noticis, un
šī pārkāpuma raksturu. Tātad lēmuma pieņemšanas termiņš ir skaitāms nevis no iesniedzēja sūdzības
iesniegšanas brīža, bet gan no personas datu apstrādes pārkāpuma atklāšanas brīža, proti, kad ir
pabeigta attiecīgā pārbaude un apstākļu noskaidrošana un tiek konstatēts, ka persona tiešām ir
izdarījusi personas datu apstrādes pārkāpumu8.
Ņemot vērā minēto, Inspekcijas amatpersona veica pārbaudes, lai noskaidrotu Tet+
pakalpojuma saņemšanas kārtību un izvērtētu atbilstību datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu
prasībām. Pārbaudes rezultātā tika konstatētas vairākas neatbilstības, kas liecināja par iespējamu
pārkāpumu, tādējādi Inspekcijas amatpersona sagatavoja ziņojumu, kurā vērsa uzmanību uz pārbaudē
konstatēto. Pamatojoties uz amatpersonas sagatavoto ziņojumu tika pieņemts lēmums uzsākt
administratīva pārkāpuma procesu, jo ziņojumā sniegtā informācija tika uzskatīta par pietiekamu
pamatu iespējama pārkāpuma izdarīšanā. Ņemot vērā, ka amatpersonas ziņojums tika sagatavots
2022. gada 4. janvārī, savukārt lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu tika
pieņemts 2022. gada 7. janvārī, secināms, ka triju darbdienu laikā atbilstoši AAL 117. panta pirmajai
daļai tika pieņemts viens no norādītajiem lēmumiem. Attiecībā uz apstākli, ka Inspekcija informācijas
pieprasījumu Tet nosūtīja tikai 2021. gada 28. oktobrī, norādāms, ka Datu regulas 78. panta 2. punktā
ir noteikts trīs mēnešu termiņš, kādā uzraudzības iestādei ir jāizskata sūdzība un jāinformē datu
subjekts par sūdzības izskatīšanas virzību vai rezultātiem. Vienlaikus ne Datu regula, ne FPDAL
nenoteic termiņu, kādā Inspekcijai būtu jāvēršas pie pārziņa, lai noskaidrotu sūdzībā norādītos
apstākļus, līdz ar to iebildums, ka Inspekcija novēloti vērsās pie Tet ar informācijas pieprasījumu, nav
pamatots.
Ievērojot minēto, Datu valsts inspekcijas direktore uzskata, ka lieta ir izskatīta savlaicīgi un
ievērojot AAL noteikto administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas termiņu.

[5] Tet sūdzībā norāda, ka administratīvā pārkāpuma process faktiski ir bijis nesamērīgi garš,
pārkāpjot arī lēmuma pieņemšanas termiņu. Tet ieskatā Inspekcija nav ievērojusi AAL 133. pantā
noteikto administratīvā pārkāpuma izskatīšanas termiņu, jo atbilstoši minētajai tiesību normai lietas
izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus
no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, vienlaikus
Inspekcijas amatpersona lēmumu ir pieņēmusi 2022. gada 15. jūlijā, kas ir gandrīz 2 mēnešus pēc
noteiktā termiņa. Papildus Tet pauž viedokli, ka Inspekcija gandrīz gadu ir izskatījusi lietu, kas ir
nesamērīgs termiņš pret veikto izmeklēšanas darbību apjomu, tādējādi pārkāpjot procesuālos
termiņus. Sūdzībā arī norādīts, ka nesamērīgi garais lietas izskatīšanas termiņš ir apgrūtinājis Tet
iespējas realizēt savas procesuālās tiesības un sniegt precīzākus paskaidrojumus Inspekcijai, tā,
piemēram, Tet pietiekoši skaidri nespēja identificēt savu statusu procesā, savas tiesības un līdz ar to
tās realizēt, ņemot vērā, ka tika veiktas izmeklēšanas darbības, sagatavoti Akti jeb procesuālo darbību
protokoli, kaut administratīvā pārkāpuma process nebija ierosināts. Papildus Tet arī pēc administratīvā
pārkāpuma procesa ierosināšanas 2022. gada 7. janvārī ir bijis apgrūtināti konstatēt, par kādu lietu īsti
ir administratīvā pārkāpuma process. Nesamērīgi garais lietas izskatīšanas termiņš ir radījis kļūdas
pārkāpuma smaguma novērtēšanā, jo atsevišķas izolētas situācijas ir nepamatoti interpretētas kā
sistēmiskas jeb tiesiskas personas datu apstrādes sistēmas neatbilstība un attiecīgi arī piemērotajā

8
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 28. aprīļa lēmums lietā Nr. A420230820

sankcijā, kā arī radījis kļūdas finanšu gada noteikšanā, no kura aprēķināma iespējamā soda sankcija,
būtiski palielinot soda sankcijas apmēru. Visbeidzot Tet vērš uzmanību, ka Inspekcijai bija jāpiemēro
princips “Konsultē vispirms”, jo lietā nav cietušo un laikā, kad tika uzsākts administratīvā pārkāpuma
process, proti, 2022. gada 7. janvārī, Tet jau bija pabeidzis 2021. gada oktobrī iesākto papildu tehnisko
aizsardzības līdzekļu pievienošanu, kas stājās spēkā 2022. gada 13. janvārī, un sākotnēji identificētais
risks tika pilnībā novērsts, tāpat kā [..] gadījums bija atrisināts.
Attiecībā uz lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu Inspekcijas direktore norāda,
ka ar Inspekcijas 2022. gada 13. aprīļa vēstuli Nr. [..] Par papildu paskaidrojumu un dokumentu
iesniegšanu un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu lietas izskatīšanas
termiņš tika pagarināts līdz 2022. gada 8. jūlijam. Vienlaikus Inspekcijas direktore konstatē, ka
atbilstoši AAL 133. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem
pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par
administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Savukārt atbilstoši AAL 133. panta otrajai daļai ja
objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, amatpersona to
var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par
administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Administratīvā pārkāpuma process tika uzsākts 2022.
gada 7. janvārī un pagarināts līdz 2022. gada 9. maijam, savukārt 2022. gada 13. aprīlī lietas
izskatīšanas termiņš tika pagarināts līdz 2022. gada 8. jūlijam, kas nozīmē, ka netika ievērots četru
mēnešu termiņš lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Vienlaikus Inspekcijas direktore norāda,
ka atbilstoši Augstākās tiesas Senāta praksei, vērtējot procesuālā pārkāpuma ietekmi uz procesa
rezultātu, ir jānoskaidro, vai šis pārkāpums varēja ietekmēt lēmuma saturu pēc būtības.9 Līdz ar to,
ievērojot minēto, kaut arī lietas izskatīšanā netika ievērots lēmuma pieņemšanas termiņš četru mēnešu
laikā no administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas dienas, vienlaikus Inspekcijas direktores
ieskatā šis procesuālais pārkāpums nevarēja ietekmēt galīgo lēmumu lietā. Papildus norādāms, ka
lietas izskatīšanas termiņš tika nokavēts, jo lietas izskatīšanas gaitā nepārtraukti tika pieprasīta
informācija, tika izvērtētas Tet sniegtās atbildes, līdz ar to Inspekcijas direktore secina, ka neatkarīgi
no tā, vai lēmums tiktu pieņemts četru mēnešu laikā vai dienā, kad tas tika faktiski pieņemts, šis
apstāklis neietekmēja gala rezultātu, jo bija nepieciešams noskaidrot visus apstākļus lietā un tos
izvērtēt.
Attiecībā uz nesamērīgi garo lietas izskatīšanas laiku, Inspekcijas direktore norāda, ka
administratīvā pārkāpuma process tika uzsākts tikai 2022. gada 7. janvārī, savukārt lēmums tika
pieņemts 2022. gada 15. jūlijā, kas nozīmē, ka lietas izskatīšana nenotika vienu gadu kā to norāda Tet.
Administratīvā pārkāpuma procesa gaitā Inspekcija pieprasīja nepieciešamo informāciju no Tet,
vērtēja to, atkārtoti pieprasīja informāciju, kopumā Inspekcijai četras reizes pieprasot Tet informāciju,
līdz ar to lietas izskatīšanas gaitā nepārtraukti tika veiktas kādas darbības, lai noskaidrotu, vai ir veikts
administratīvais pārkāpums. Tādējādi Inspekcijas direktores ieskatā nepamatots ir Tet apgalvojums,
ka Inspekcija ir nesamērīgi ilgi izskatījusi lietu.
Attiecībā uz norādi, ka Tet pietiekoši skaidri nespēja identificēt savu statusu procesā,
norādāms, ka administratīvā pārkāpuma process tika uzsākts 2022. gada 7. janvārī, pieņemot lēmumu
par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu, kur cita
starpā lēmuma otrajā lappusē tika norādītas Tet kā pie atbildības saucamās personas tiesības un
pienākumi. Līdz ar to, uzsākot procesu, Tet tika informēta par tās statusu procesā. Attiecībā uz laika
posmu līdz administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai, Tet netika piešķirts procesuālais statuss, jo
Inspekcija īstenoja pārbaudes darbības atbilstoši Datu regulai un FPDAL, nevis administratīva
pārkāpuma procesa vai administratīvā procesa ietvaros. Papildus Inspekcijas rīcībā nebija
informācijas, ka Tet ir neizpratne par savu procesuālo statusu, kas tai liedz īstenot savas tiesības.

9
Administratīvo pārkāpumu tiesības, Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi, sagatavojis autoru kolektīvs.
E.Danovska un G.Kūtra zinātniskajā redakcijā.- Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020, 409.lpp.

Lietas izskatīšanas gaitā Tet sniedza Inspekcijai tās pieprasīto informāciju, iepazinās ar lietas
materiāliem, kas liecina gluži par pretējo, ka Tet skaidri saprot savu procesuālo statusu un īsteno AAL
noteiktās tiesības. Cita starpā minētais neliedza Tet vērsties Inspekcijā ar lūgumu skaidrot tās
procesuālo statusu pirms administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas, bet Inspekcija šādu
pieprasījumu nesaņēma. Ievērojot minēto, Inspekcijas direktores ieskatā Tet tika sniegta nepieciešamā
informācija par tā statusu procesā, kā arī nepastāvēja apstākļi, kas apgrūtināja Tet izpratni par tās
statusu procesā.
Tet norādīja, ka arī pēc administratīvā pārkāpuma procesa ierosināšanas 2022. gada 7. janvārī
ir bijis apgrūtināti konstatēt, par kādu lietu īsti ir administratīvā pārkāpuma process. Inspekcijas
direktore paskaidro, ka lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu tika norādīta AAL
121. panta pirmajā daļā uzskaitītā informācija, tostarp ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas
faktiskajiem apstākļiem, proti, par kādām Tet veiktajām darbībām, kas atzītas par neatbilstošām Datu
regulai, tika ierosināts process. Papildus norādāms, ka administratīvā pārkāpuma procesa izskatīšanas
laikā Inspekcija nosūtīja Tet vairākus informācijas pieprasījumus, uz kuriem Tet sniedza atbildes.
Inspekcijas direktore konstatē, ka 2022. gada 7. janvāra lēmumā par administratīvā pārkāpuma
procesa uzsākšanu un lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu cita starpā tika norādīts, ka lieta uzsākta
par Tet rīcību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, sagatavošanai, noslēgšanai un izpildei,
nepārbaudot personu, kuras attālināti piesaka elektronisko sakaru pakalpojumu, identitāti. Turpmāk
lietas izskatīšanas gaitā Inspekcijas amatpersona konkretizē attiecībā uz kādu elektronisko sakaru
pakalpojumu tiek veikta administratīvā pārkāpuma lieta, proti, Tet+ pakalpojumu, līdz ar to
Inspekcijas direktore secina, ka Tet rīcībā bija informācija, ka lietas izskatīšana notiek par Tet+
pakalpojumu.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore konstatē, ka lietas izskatīšanas gaitā Tet rīcībā bija
pietiekama informācija par pārkāpuma būtību un to, ka pārkāpums attiecināms tieši uz Tet+
pakalpojumu un tajā konstatētajām neatbilstībām.
Tet skaidroja, ka nesamērīgi garais lietas izskatīšanas termiņš ir radījis kļūdas gan pārkāpuma
smaguma novērtēšanā, gan finanšu gada noteikšanā, no kura aprēķināma iespējamā soda sankcija,
būtiski palielinot soda sankcijas apmēru. Inspekcijas direktore norāda, ka pārkāpuma smagums tika
vērtēts, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus un to juridisko vērtējumu, un atbilstoši Inspekcijas
izstrādātajam administratīvo sodu apmēra noteikšanas rīkam, Tet izdarītais pārkāpums tika kvalificēts
kā vidēji smags. Inspekcijas direktore paskaidro, ka administratīvā pārkāpuma process netika
ierosināts konkrēti par [..] gadījumu, bet gan, pamatojoties uz šo gadījumu, tika veikta pārbaude par
Tet sniegtā pakalpojuma Tet+ saņemšanas kārtību, tādējādi nav pamatots Tet norādītais, ka Inspekcija
neprecīzi sasaistījusi Tet atbildes ar Inspekcijas rīcībā esošo informāciju. Attiecībā uz Tet ieskatā
nepareizi noteiktu finanšu gadu, no kura aprēķināts piemērotais naudas sods, norādāms, ka atbilstoši
Datu regulas 83. panta 5. punktam administratīvus naudas sodus uzņēmuma gadījumā piemēro līdz 4
% no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma. Eiropas Datu aizsardzības
kolēģijas 2022. gada 12. maija vadlīnijās nr. 04/2022 par administratīvo sodu aprēķināšanu10 ir teikts,
ka jautājumā par to, uz kuru notikumu attiecas termins “iepriekšējais”, Eiropas Savienības Tiesas
(turpmāk – EST) judikatūra konkurences tiesībās var tikt attiecināta arī uz Datu regulas sodiem, lai
attiecīgais notikums būtu lēmums par soda piemērošanu, ko izdevusi uzraudzības iestāde, nevis
pārkāpuma izdarīšanas brīdis vai tiesas lēmums. Līdz ar to, piemērojot Tet naudas sodu, pamatoti tika
ņemts vērā iepriekšējā, t.i., 2021. gadā, gūtais apgrozījums, jo lēmums par soda piemērošanu pieņemts
2022. gadā. Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore konstatē, ka, nosakot Tet sodu, ir ievērojusi Datu

10
Guidelines 04/2022 on the calculation of administrative fines under the GDPR, Adopted on 12 May 2022 – version for
public consultation (vadlīnijas šobrīd ir nodotas publiskajai apspriešanai un to teksts var mainīties), pieejams:
https://edpb.europa.eu/system/files/2022-05/edpb_guidelines_042022_calculationofadministrativefines_en.pdf .

regulas 83. panta 5. punktā noteikto par soda apmēra noteikšanu no visā pasaulē iepriekšējā finanšu
gadā gūtā gada apgrozījuma.
Attiecībā uz “Konsultē vispirms” principa piemērošanu konkrētā gadījumā, Inspekcijas
direktore norāda, ka princips “Konsultē vispirms” Tet tika piemērots attiecībā uz iepriekš konstatētu
pārkāpumu 2021. gadā, piemērojot rājienu un uzliekot par pienākumu turpmāk veicot personas datu
apstrādi, ievērot lēmumā minētās un citas personas datu aizsardzības prasības. Inspekcijas direktore
paskaidro, ka ne visos gadījumos tiek piemērots princips “Konsultē vispirms”. Minētā principa
piemērošana tiek izvērtēta, ņemot vērā vairākus aspektus – gan to, vai izvēlētais līdzeklis būs
piemērots un atturēs pārzini no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas, kā arī, vai jau iepriekš pārziņa
darbībā ir tikuši konstatēti veikti pārkāpumi. Ņemot vērā, ka Tet tika atkārtoti konstatētas neatbilstības
personas datu apstrādi regulējošo normatīvo aktu prasībām, Inspekcija nesaskatīja iespēju atkārtoti
piemērot principu “Konsultē vispirms”, tādējādi, pieņemot lēmumu par atbilstošāko līdzekli, tika
uzskatīts naudas sods.

[6] Tet pauž viedokli, ka administratīvā pārkāpuma procesā izmeklēšanas darbību veikšanā
tika prettiesiski iesaistītas privātpersonas. Proti, Tet ieskatā ar administratīvo pārkāpumu procesu
nesaistītas privātpersonas tika iesaistītas apskatē, tādējādi Inspekcija pārkāpa savas pilnvaras. Tāpat
Inspekcija piekļuvusi privātpersonas [..] e-pasta datiem, par ko Inspekcijas amatpersona ir tieši
norādījusi izmeklēšanas darbību protokolos. Iesaistot privātpersonas izmeklēšanas darbību veikšanā
Tet ieskatā ir konstatējama ietekme uz pierādījumu pieļaujamību. Cita starpā izmeklēšanas darbībās
iesaistīto privātpersonu personas datu apstrāde tika veikta bez tiesiska pamata.
Vispirms Inspekcijas direktore paskaidro, ka izmeklēšanas darbības līdz administratīvā
pārkāpuma procesa uzsākšanai tika veiktas FPDAL IV nodaļas, nevis AAL ietvaros, jo Inspekcijai ir
tiesības veikt pārbaudi arī neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu vai neierosinot administratīvo
procesu. Tādējādi norāde, ka 2021. gada 9. decembra, 16. decembra, 22. decembra un 28. decembra
apskates tika veiktas, pamatojoties uz AAL 109. pantu, nav pamatota.
Attiecībā uz privātpersonu iesaisti pārbaudes ietvaros, Inspekcijas direktore norāda, ka nolūkā
noskaidrot Tet pakalpojuma Tet+ saņemšanas kārtību un tā atbilstību datu apstrādi regulējošo
normatīvo aktu prasībām, apskates gaitā Inspekcijas amatpersona apstrādāja privātpersonu personas
datus. Vienlaikus mērķi izvērtēt Tet sniegtā pakalpojuma saņemšanas kārtību Inspekcijas amatpersona
nevarēja sasniegt, neveicot personas datu apstrādi, jo, lai saņemtu pakalpojumu, bija nepieciešams
aizpildīt pieteikumu, tajā norādot personas datus. Kaut arī pārbaudes ietvaros tika izmantoti
privātpersonu personas dati, Inspekcijas direktore norāda, ka minētās personas neiesaistījās aktu par
interneta vietnes apskati sagatavošanā un pārbaudes ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumā. Minētās
darbības veica Inspekcijas amatpersonas. Privātpersonām, kuru personas dati tika izmantoti, veicot
pārbaudes, netika izpausta informācija, kas saistīta ar lietas izskatīšanu. Cita starpā privātpersonu
personas datu apstrāde tika veikta, ievērojot Datu regulā noteikto datu subjekta informēšanas
pienākumu un atbilstošu tiesisko pamatu datu apstrādei. Ņemot vērā, ka privātpersonas patstāvīgi
neveica izmeklēšanas darbības, nav pamatots Tet iebildums par pierādījumu nepieļaujamību.
Attiecībā uz Tet norādi, ka likumdevējs nav noteicis tiesības Inspekcijai iesaistīt citu personu
administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā, t.sk., nepilngadīgo, kā tas ir noteikts, piemēram, policijas
darbiniekiem atbilstoši likuma “Par Policiju” 12. panta 34. punktam, Inspekcijas direktore paskaidro,
ka privātpersonu fiziska iesaiste izmeklēšanas darbībās, veicot kontrolpirkumus un privātpersonu
personas datu apstrāde ir nošķiramas darbības, ņemot vērā, ka Inspekcijas amatpersona pārbaudes
īstenoja patstāvīgi, izvērtējumu par pārbaudes rezultātiem veica neiesaistot privātpersonas, līdz ar to
nevar uzskatīt, ka privātpersonas tika iesaistītas izmeklēšanas darbībās.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktores ieskatā pārbaudes veikšanas laikā privātpersonas
netika iesaistītas prettiesiski, jo nolūkā veikt pārbaudi par Tet+ pakalpojuma pieteikšanu, bija

nepieciešams veikt personas datu apstrādi. Inspekcijai nepastāvēja citādāki rīcības modeļi vai
pieradīšanas līdzekļi, kā pārbaudīt pakalpojuma īstenošanu praksē.
[7] Sūdzībā norādīts, ka izmeklēšanas darbības prettiesiski tika veiktas pirms administratīvā
pārkāpuma procesa uzsākšanas. Proti, administratīvā pārkāpuma procesa izmeklēšanas darbības tika
veiktas 2021. gada decembrī, lai gan pats process faktiski ir uzsākts tikai 2022. gada 7. janvārī. Tet
norāda, ka izmeklēšanas darbību veikšana ir pieļaujama tikai pēc procesa uzsākšanas. Savukārt, ja
amatpersona veic resorisko pārbaudi, tiklīdz amatpersonas rīcībā ir ziņas, kas skaidri norāda uz
izdarīto administratīvo pārkāpumu, amatpersonai ir nekavējoties jāuzsāk administratīvā pārkāpuma
process.
Inspekcijas direktore norāda, ka FPDAL IV nodaļa noteic pārbaudes īstenošanas kārtību,
neatkarīgi no kāda cita uzsākta procesa. FPDAL IV nodaļas regulējums attiecas uz Inspekcijas
tiesībām veikt pārbaudi arī pirms ierosināta administratīvā pārkāpuma procesa. Ņemot vērā, ka pirms
veiktajām pārbaudēm 2021. gada decembrī Inspekcijas amatpersonai nebija pārliecība par pārkāpuma
pazīmju esamību, tika veiktas pārbaudes. Pēc tam, kad Inspekcijas amatpersona veica pārbaudes, tika
konstatēts, ka iegūtā informācija liecina par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, līdz ar to konkrētajā
brīdī tika pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Ievērojot minēto,
Inspekcijas direktore norāda, ka Inspekcijas amatpersonai bija tiesības veikt pārbaudes pirms uzsāktā
administratīvā pārkāpuma procesa.

[8] Tet pauž viedokli, ka Inspekcija nav savstarpēji nošķīrusi administratīvo procesu no
administratīvā pārkāpuma procesa. Proti, Inspekcijai atbilstoši AAL 117. panta pirmajai daļai bija
iespēja pieņemt vienu no trim lēmumiem. Inspekcija nedrīkst patvaļīgi, nokavējot termiņu, procesu
pārkvalificēt par administratīvo procesu. No lietas materiāliem nav saprotams, vai Inspekcija ir
nošķīrusi procesus, piemēram, viena un tā paša veida un satura procesuālās darbības fiksētais rezultāts
nosaukts gan par pārbaudes aktu (apskati), gan apskates protokolu. Tet norāda, ka netika informēts
par administratīvā procesa uzsākšanu. Papildu sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar FPDAL 15. panta
ceturto daļu pirms procesuālo darbību uzsākšanas pārzinis ir jāinformē par tā tiesībām, kas netika
darīts, vienlaikus FPDAL 16. panta sestajā daļā noteikts, ka procesuālās darbības veicējs izsniedz
protokola kopiju personas, pret kuru uzsākta pārbaude, ko Tet nesaņēma.
Inspekcijas direktore paskaidro, ka pret Tet netika ierosināts administratīvais process.
Atbilstoši FPDAL 15. pantam Inspekcija veica pārbaudes darbības, kas konkrētā gadījumā netika
veiktas ne administratīvā pārkāpuma procesa, ne administratīvā procesa ietvaros, bet gan tika veiktas
tieši tāpēc, lai noskaidrotu, vai pastāv fakti, kas varētu būt par pamatu administratīvā akta pieņemšanai
vai liecinātu par iespējamu administratīvu pārkāpumu. Inspekcijai katrā gadījumā nav pienākums
uzsākt kādu no šiem procesiem, Inspekcijai ir tiesības ierosināt procesu, ja ir iegūtas pietiekamas ziņas
par pārkāpumu. Attiecībā uz FPDAL 15. panta ceturto daļu Inspekcija paskaidro, ka minētā tiesību
norma attiecas uz klātienes pārbaudēm gadījumos, kad Inspekcija veic pārbaudi pārziņa telpās un
konkrētā gadījumā pirms uzsākt pārbaudi amatpersona informē pārziņa vai apstrādātāja pilnvarotos
pārstāvjus par tiesībām. Konsekventi FPDAL 16. panta sestā daļa attiecas uz klātienes pārbaudēm un
ir lasāma kontekstā ar minētā panta ceturto un piekto daļu, proti, veicot pārbaudi uz vietas pārziņa vai
apstrādātāja telpās, amatpersona sagatavo procesuālās darbības protokolu, iepazīstina ar to personas,
kas piedalījās attiecīgajā darbībā un personai, pret kuru uzsākta pārbaude, izsniedz kopiju. Minētā
tiesību norma neattiecas uz neklātienes pārbaudēm, kad nav nepieciešama pārziņa vai apstrādātāja
klātbūtne procesuālās darbības veikšanas brīdī. Attiecībā uz procesuālās darbības rezultātu, kas
nosaukts gan par pārbaudes aktu, gan apskates protokolu, norādāms, ka pirms administratīvā
pārkāpuma procesa uzsākšanas veiktās pārbaudes rezultāti konsekventi ir nosaukti par Aktiem,
savukārt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros veiktā procesuālā darbība nosaukta par apskati,
jo AAL 104. pantā uzskaitītas izmeklēšanas darbības, kur 4. punktā ir noteikta viena no izmeklēšanas

darbībām – apskate. Nolūkā neradīt neskaidrības par pārbaudes rezultātu atspoguļošanu pirms
administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas, Inspekcijas amatpersona izmantoja nosaukumu, kas
neatbilst AAL noteiktajam izmeklēšanas darbības nosaukumam.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore secina, ka attiecībā uz Tet netika ierosināts
administratīvais process, tādējādi iebildums, ka Inspekcija nav nošķīrusi procesus, nav pamatots,
savukārt, tā kā FPDAL 15. un 16. pantā noteiktais daļā par pārbaudes veikšanu, pārziņa informēšanu
par pārbaudes veikšanu, kā arī procesuālās darbības protokola izsniegšanu, ir attiecināms uz klātienes
pārbaudēm, nav pamatots Tet iebildums, ka Inspekcija nav ievērojusi FPDAL noteikto pārbaudes
veikšanas kārtību.

[9] Tet pauž viedokli, ka Inspekcija ir pārkāpusi administratīvā pārkāpuma procesa
pamatprincipus.
[9.1.] Pirmkārt, Tet ieskatā Inspekcija nav ievērojusi tiesiskuma principu, jo acīmredzami ir
pārkāpusi savas pilnvaras, nododot ierobežotas pieejamības informāciju par administratīvā
pārkāpuma procesu personām, kas nav tajā iesaistītas, tādējādi pārkāpjot AAL 28. pantā nostiprināto
tiesiskuma principu, kā arī FPDAL 14. panta pirmajā daļā ietverto aizliegumu Inspekcijā
nodarbinātajiem izpaust informāciju, ko tie ieguvuši saistībā ar uzdevumu veikšanu Inspekcijā.
Inspekcijas direktore paskaidro, ka no Tet minētā iebilduma nav tieši saprotams, kādu
informāciju Inspekcijas amatpersona ir nodevusi trešajām personām. Minēto norāda arī Tet,
skaidrojot, ka nav pilnīgas informācijas, kādu informāciju Inspekcijas amatpersona ir nodevusi trešo
personu rīcībā. Ņemot vērā minēto, Inspekcijas direktores ieskatā iebildums nav pamatots un balstīts
uz pieņēmumiem, jo norāda uz Tet aizdomām un šaubām par informācijas izpaušanu, nevis konkrētu
faktu, kas ir noticis. Inspekcija paskaidro, ka ierobežotas pieejamības informācija trešajām personām
nav tikusi izpausta, cita starpā personām, kuru personas dati tika izmantoti, lai veiktu pārbaudi, šāda
informācija netika izpausta.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore norāda, ka Inspekcijas amatpersona nav pārkāpusi tās
pilnvaras, kā arī pārbaudes veikšanā apstrādājot privātpersonu personas datus ir ievērojusi FPDAL
14. panta pirmajā daļā ietverto aizliegumu izpaust ar darba uzdevumu veikšanu saistītu informāciju.
[9.2.] Otrkārt, Tet norāda, ka Inspekcija nav ievērojusi AAL 32. pantā nostiprināto procesuālās
ekonomijas principu, kā arī nav nodrošinājusi AAL 33. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības uz
aizstāvību. Proti, gan administratīvā pārkāpuma procesa laikā un arī sūdzības sagatavošanas laikā Tet
nav skaidrs par kādiem faktiskajiem apstākļiem lieta ir ierosināta un kas ir tās pierādīšanas priekšmets.
Vienlaikus Inspekcija lēmumam nav pievienojusi lietas materiālus – ziņojumu vai citu informāciju,
kas ļautu secināt pārkāpuma būtību, par ko ierosināta lieta. Inspekcijas amatpersonai bija pienākums
uzreiz nodrošināt Tet ar lietā pieejamiem materiāliem, proti, ziņojumu.
Inspekcijas direktore paskaidro, ka gadījumā, ja Tet nebija skaidrs, par kādiem faktiskajiem
apstākļiem ir ierosināta lieta, atbilstoši AAL 41. panta pirmās daļas 1. punktam pie atbildības
saucamajai personai ir tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no
tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas. Norādāms, ka Tet iesniedza iesniegumu par iepazīšanos
ar lietas materiāliem tikai 2022. gada 30. jūnijā, proti, 5 mēnešus pēc procesa uzsākšanas. Minētais
nebūt neliecina, ka Tet jau sākotnēji nebija skaidrības, par ko ir ierosināta lieta. Tieši pretēji, ja Tet
šādas šaubas būtu pastāvējušas, tiesības tiktu izmantotas drīz pēc lietas uzsākšanas. Attiecībā uz
Inspekcijas pienākumu pievienot citus materiālus lēmumam par administratīvā pārkāpuma procesa
uzsākšanu, Inspekcijas direktore norāda, ka AAL 121. panta pirmā daļa nenoteic pienākumu
minētajam lēmumam pievienot citus materiālus, ņemot vērā, ka lēmuma saturā ir norādāma
pietiekama informācija. Savukārt, ja pie atbildības saucamajai personai ir vēlme iepazīties ar citiem
lietas materiāliem, tā var izmantot AAL 41. panta pirmās daļas 1. punktā nostiprinātās tiesības
iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem. Papildus norādāms, ka pēc tam, kad

Inspekcijas amatpersona pēc pašas iniciatīvas 2022. gada 1. martā11 bija nosūtījusi Tet ziņojumu un
pārbaudes aktus, Tet turpmāk sniegtās atbildes uz sākotnēji Inspekcijas amatpersonas uzdotajiem
jautājumiem12 pēc būtības nemainījās, kas nozīmē, ka, saņemot lietas materiālus, Tet neieguva papildu
informāciju, kas mainītu tā sākotnēji sniegtās atbildes.
[9.3.] Papildus Tet tiesības uz aizstāvību tika pārkāptas, jo lēmumā nav norādīts, kādus
apstākļus Inspekcija ņēma vērā, nosakot sodu. Datu regulas 83. panta 2. punktā minēto elementu
analīze ir viens no svarīgākajiem pierādījumiem lietā, savukārt šī pamatojuma neiekļaušana lēmumā
liedz Tet iespēju iepazīties ar Inspekcijas piemērotā soda motivāciju un pārbaudīt soda aprēķina
metodikas atbilstību saistošajiem normatīviem un realizēt tiesības uz aizstāvību.
Inspekcijas direktore norāda, ka lēmuma 6.3. punktā ir ietverti Datu regulas 83. panta 2. punktā
ietvertie kritēriji soda noteikšanā. Līdz ar to katrā gadījumā Inspekcija ņem vērā šos kritērijus, kā arī,
nosakot soda apmēru, izmanto Inspekcijas izstrādātās vadlīnijas “Administratīvo naudas sodu apmēra
noteikšanas kritēriji uzņēmumiem un fiziskām personām”13, kas ir publicētas Inspekcijas tīmekļvietnē
un nosaka kritērijus, kas tiek ņemti vērā soda noteikšanā un kāda ir to ietekme uz piemērotā soda
apmēru. Savukārt atbilstoši Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada
23. novembra spriedumā lietā Nr. 01630000100120.1 paustajam, tiesas kolēģija pievienojas iestādes
paskaidrojumā paustajam viedoklim, ka sodu aprēķināšanas algoritms, uz ko cita starpā atsaucas
sūdzības iesniedzēja, ir iestādes iekšējais rīks, kas darīts publiski pieejams, lai labas pārvaldības
principa ietvaros nodrošinātu Datu valsts inspekcijas pieņemto lēmumu pārskatāmību. Līdz ar to,
ņemot vērā, ka minētais soda aprēķināšanas algoritms uzskatāms par iestādes iekšēju dokumentu,
Inspekcijas direktores ieskatā soda aprēķināšanas tabula nebūtu pievienojama lēmumam par soda
piemērošanu, tomēr gadījumos, kad pie atbildības saucamajai personai rastos vēlme iepazīties ar soda
apmēra aprēķinu, var tikt izsniegta minētā aprēķina kopija. Vienlaikus Inspekcijas direktore norāda,
ka pēc 2022. gada 1. septembrī lietas mutvārdu izskatīšanas laikā Tet izteiktā lūguma Inspekcija
nosūtīja Tet ar lēmumu uzliktā naudas soda aprēķināšanas tabulu. Detalizētu ar lēmumu piemērotā
naudas soda aprēķina kritēriju izvērtējumu Inspekcijas direktore veiks šā lēmuma 13. punktā.

[9.3.] Treškārt, Tet vērš uzmanību uz procesuālā taisnīguma principa un pārvaldības principa
pārkāpumiem Inspekcijas rīcībā. Proti, Tet ieskatā Inspekcijas prakse nesūtīt uzreiz nepieciešamo
informāciju pie atbildības saucamajai personai ir pretēja labas pārvaldības principam. Tet atsaucas
gan uz Satversmes tiesas judikatūru, gan Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Papildus Tet vērš
uzmanību, ka atbilstoši AAL 137. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma lietu izskata
mutvārdu procesā, savukārt atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai lietu var izskatīt rakstveida procesā,
ja tam piekrīt procesa dalībnieki. Tet nav saprotams, kādēļ Inspekcijas amatpersona, saņēmusi Tet
lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā, neuzskatīja to par nepieciešamu un nesniedza argumentētu
atteikumu. Tet ieskatā Inspekcijas amatpersonai bija jāsniedz iespēja Tet tikt uzklausītam mutvārdos
– videokonferencē vai klātienē. Tādējādi tikušas pārkāptas Tet tiesības tikt uzklausītam. Kaut arī Tet
nenoliedz, ka tam ir bijusi iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, tomēr dokumentu apskate
administratīvā pārkāpuma procesa noslēgumā un pēc likumiskā termiņa lēmuma pieņemšanai pārkāpj
AAL 30. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu procesu.
Inspekcijas direktore paskaidro, ka administratīvā pārkāpuma procesa norisi noteic AAL,
nevis Valsts pārvaldes iekārtas likums. Līdz ar to attiecībā uz procesa kārtību ir jāņem vērā AAL
noteiktais, kas cita starpā nenoteic pienākumu Inspekcijai papildus lēmuma par administratīvā

11
Inspekcijas 2022. gada 1. marta vēstule Nr. [..] “Par paskaidrojumu un dokumentu iesniegšanu”.
12
Tet 2022. gada 7. aprīļa vēstule “Par atbildes sniegšanu” Nr. [..].
13
Administratīvo naudas sodu apmēra noteikšanas kritēriji uzņēmumiem un fiziskām personām, pieejams:
https://www.dvi.gov.lv/sites/dvi/files/media_file/administrativo-naudas-sodu-apmera-noteiksanas-kriteriji-
uznemumiem-un-fiziskam-personam.pdf .

pārkāpuma procesu uzsākšanu vai lēmuma par soda piemērošanu nosūtīšanai pievienot citus lietas
materiālus. Tā vietā AAL 41. panta pirmās daļas 1. punktā pie atbildības saucamajai personai ir
noteiktas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.
Attiecībā uz Tet iebildumiem par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, Inspekcijas direktore
paskaidro, ka brīdī, kad tika pieņemts lēmums par lietas izskatīšanas kārtību, Inspekcijas amatpersona
nesaskatīja nepieciešamību precizēt vai noskaidrot papildu apstākļus lietā, turklāt, ņemot vērā Covid-
19 izplatības mazināšanas pasākumus un ieteikumu pēc iespējas organizēt darbu attālināti, tika
pieņemts lēmums lietu izskatīt rakstveida procesā. Līdz ar to Inspekcijas direktore nesaskata
pārkāpumu tajā, ka lieta tikusi izskatīta rakstveida procesā. Proti, Covid-19 infekcijas izplatības
pārvaldības likuma 9. panta pirmā daļa tiešā tekstā paredz amatpersonas tiesības izskatīt lietu
rakstveida procesā, ja tā nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā.
Papildus norādāms, ka, nosūtot Tet 2022. gada 14. jūnija vēstuli Nr. [..] par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā, Inspekcija informēja Tet par tiesībām līdz 2022. gada 1. jūlijam iesniegt lietā
papildinājumus, pierādījumus, kā arī cita rakstura iesniegumus vai lūgumus, kas Tet ieskatā ir būtiski
lietas pilnvērtīgai un pareizai izskatīšanai un attiecīgā lēmuma pieņemšanai. Līdz ar to, kaut arī lieta
tika nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, Tet administratīvā pārkāpuma procesa izskatīšanas
gaitā, tostarp pirms lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas, tika nodrošinātas tiesības sniegt
paskaidrojumus, tiesības iesniegt iesniegumus un citu informāciju lietas pareizai izskatīšanai. Līdz ar
to nepamatots ir Tet iebildums par tiesību tikt uzklausītam neievērošanu. Attiecībā uz Tet norādi, ka
dokumentu apskate administratīvā pārkāpuma procesa noslēgumā pārkāpj AAL 30. pantā
nostiprinātās tiesības uz taisnīgu procesu, Inspekcijas direktore norāda, ka Tet netika liegtas tiesības
iepazīties ar lietas materiāliem no administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas brīža. Apstāklis, ka
Tet neizmantoja šīs tiesības savlaicīgi, neliecina, ka Inspekcija ir pārkāpusi AAL nostiprināto
procesuālā taisnīguma principu.

[10] Sūdzībā tiek norādīti argumenti par pārskatatbildības un pierādīšanas pienākuma
mijiedarbību, kā arī nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Tet ieskatā Datu regulā ietverto
pārskatatbildības principu nevajadzētu tulkot paplašināti, pārnesot pierādīšanas pienākumu uz pie
atbildības saucamo personu, ierobežojot AAL 29. pantā noteikto nevainīguma prezumpciju. Atbilstoši
AAL 89. panta pirmajai daļai pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma procesā ir
amatpersonai. Līdz ar to Inspekcijas amatpersonai bija pienākums AAL noteiktajā kārtībā iegūt un
nostiprināt ziņas par faktiem, ko pēc tam izmantot, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību
vai neesamību. Procesa ietvaros informācija tika pieprasīta nekonsekventi un nereti attiecībā uz
konkrētas personas datu apstrādi sniegtie paskaidrojumi tika bez pamata attiecināti uz datu apstrādes
sistēmu kopumā. Tā, piemēram, Inspekcijas amatpersona nav noskaidrojusi, kādu informāciju par [..]
Tet ir faktiski nodevis Creditreform. Secīgi Inspekcijas amatpersonai nav pamata prezumēt, ka
Creditreform ir izmantojis Tet sniegto informāciju, nevis jau savā rīcībā esošos vai iegūtos datus [..]
personas datu apstrādē. Tet norāda, ka nav nodevis Creditreform nepilngadīgas personas datus, jo Tet
sistēmā pakalpojums tika pieteikts ar pilngadīgas personas personas kodu. Līdz ar to lēmumā nav
pierādīts, bet ir tikai apgalvots, ka Tet būtu nodevis nepilngadīgas personas datus Creditreform.
Inspekcijas direktore paskaidro, ka pārskatatbildības princips, kura ietvaros pārzinim jāpierāda
datu apstrādes atbilstība Datu regulai un pierādīšanas pienākums, atbilstoši kuram Inspekcijai ir
pienākums pierādīt administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam
ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā, ir nošķirami un patstāvīgi principi. Proti,
fakts, ka pārzinim ir pienākums pierādīt veiktās datu apstrādes tiesiskumu un atbilstību Datu regulai,
neizslēdz Inspekcijai uzlikto pierādīšanas pienākumu administratīvā pārkāpuma procesā un otrādi.
Inspekcija neapstrīd, ka atbilstoši AAL tai ir pienākums pierādīt pie atbildības saucamās personas
vainu pārkāpuma izdarīšanā, ko Inspekcija arī veica. Inspekcijas amatpersonai nolūkā saprast, kā

notiek pakalpojuma pieteikšanas process, bija nepieciešams uzdot arī vispārīga rakstura jautājumus.
Tādējādi Inspekcijas direktores ieskatā administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros tika pieprasīta
nepieciešamā informācija no Tet, lai noskaidrotu pārkāpuma esamību vai neesamību, kā arī procesa
ietvaros iegūtās ziņas tika nostiprinātas atbilstoši AAL noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto,
Inspekcijas direktore konstatē, ka amatpersona ir ievērojusi AAL noteikto pierādīšanas pienākumu un
ziņas nostiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Attiecībā uz [..] personas datu apstrādi, Inspekcijas direktore norāda, ka 2021. gada 9. augustā
no Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa saņēma pārsūtīto [..] 2021. gada
19. jūnija iesniegumu kopā ar Policijas resoriskās pārbaudes materiāliem. No materiāliem ir redzams,
ka līgumā par elektronisko sakaru pakalpojumiem Nr. [..] ir norādīts [..] vārds, uzvārds un personas
kods [..], kas atbilst pilngadīgas personas personas kodam. Papildus Creditreform 2021. gada
15. jūnija paziņojumā par parādu ir norādīts [..] vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese, savukārt
personas kods netiek norādīts. No iepriekšminētā, kā arī Tet paskaidrojumos sniegtās informācijas
Inspekcijas direktore konstatē, ka Tet nav nodevusi nepilngadīgas personas personas kodu, ņemot
vērā, ka tās rīcībā bija pilngadīgas personas personas kods, tomēr, nolūkā piedzīt nesamaksāto parādu,
nodeva Creditreform nepilngadīgas personas [..] identificējošos datus – vārdu, uzvārdu, kā arī citas
pilngadīgas personas personas kodu un dzīvesvietas adresi. Konkrētajā gadījumā nav nozīmes
apstāklim, ka Tet neapzinājās, ka nodod nepilngadīgas personas personas datus, jo Creditreform
nodotais personas kods nepiederēja [..], ņemot vērā, ka Tet ar savu rīcību bija pieļāvis šādas situācijas
iespējamību. Minēto arī apstiprina Tet mutvārdu sniegtajos paskaidrojumos, proti, ka Tet rīcībā bija
[..] kā pilngadīgas personas personas dati un tās sistēmā neatrodas [..] kā nepilngadīgas personas
personas kods.
Papildus Tet mutvārdu paskaidrojumos lūdz izvērtēt administratīvā pārkāpuma procesu
nepieļaujošos apstākļus, proti, noilgumu [..] datu apstrādes gadījumā. Inspekcijas direktore norāda, ka
atbilstoši AAL 118. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā
viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma
pārtraukšanas dienas. Atbilstoši lēmuma 5.7.5. punktā konstatētajiem pārkāpumiem 2) un 3)
apakšpunktā Tet bija izrakstījis rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem personai, kura nav
apstiprinājusi līgumu, kā arī klienta, kurš nav apstiprinājis līgumu Tet noteiktajā kārtībā un kurš nav
veicis piestādīto rēķinu apmaksu, personas datus Tet nodeva ārpustiesas parādu piedziņas
uzņēmumam. Inspekcijas direktore paskaidro, ka atbilstoši Policijas resoriskās pārbaudes materiālos
norādītajai informācijai Tet 2021. gada 15. jūnijā iesniedza Creditreform pieteikumu par parāda
ārpustiesas atgūšanu no [..], nododot [..] personas datus konkrētajam parādu piedzinējam. Minēto
apliecina Creditreform 2021. gada 15. jūnija paziņojums par parādu. Ņemot vērā, ka minētā
informācija Creditreform tika nodota 2021. gada 15. jūnijā, savukārt administratīvā pārkāpuma
process tika uzsākts 2022. gada 7. janvārī, konstatējams, ka administratīvā pārkāpuma procesa
uzsākšanas noilgums nav iestājies, jo no pārkāpuma izdarīšanas dienas līdz procesa uzsākšanai nebija
pagājis gads.
Attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu klientam, kurš nav apstiprinājis līgumu norādāms, ka no
Creditreform 2021. gada 15. jūnija paziņojums par parādu izriet, ka Tet bija izrakstījis rēķinus [..]
2020. gada 18. decembrī, 2021. gada 18. janvārī, 2021. gada 18. februārī, 2021. gada 18. martā un
2021. gada 18. aprīlī. Tādējādi konstatējams, ka pārkāpums tika veikts ilgstoši un tika pārtraukts ar
pēdējā rēķina nosūtīšanu 2021. gada 18. aprīlī. Ņemot vērā, ka pārkāpuma process tika ierosināts
2022. gada 7. janvārī, atzīstams, ka no pārkāpuma pārtraukšanas dienas nebija pagājis gads. Ievērojot
minēto, Inspekcijas direktore konstatē, ka attiecībā uz [..] Tet veikto prettiesisko personas datu
apstrādi ir ievērots noilguma termiņš administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai.
Papildus būtu norādāms, ka rēķinu izrakstīšana un datu nodošana parādu piedzinējam ir Tet
sistēmiska prakse, kas attiecas ne tikai uz konkrētu datu subjektu, bet attiecas uz jebkuru klientu.

Nevar noliegt, ka rēķini par pakalpojumu tiek izrakstīti katram klientam, kas saņem pakalpojumu, līdz
ar to katra klienta dati tiek apstrādāti. Šādas personas datu apstrādes darbības tiek nostiprinātas pārziņa
iekšējā dokumentācijā (instrukcijas, procesu apraksti). Minēto apliecina arī mutvārdu izskatīšanas
laikā sniegtā informācija, ka personas dati tiek glabāti pat pēc darījumu izbeigšanas ar klientiem
grāmatvedības vajadzībām, lai nodrošinātu rēķinu uzskaiti, kā arī strīdu par maksājumiem risināšanai.
Tādējādi lietā nav strīda par to, ka Tet izraksta rēķinus un veic personas datu apstrādi rēķinu
izrakstīšanai, visiem klientiem. Tāpat arī mutvārdu procesā Tet pārstāvji norādīja, ka Tet nodod
klientu datus parādu piedzinējiem, ja netiek saņemta samaksa par pakalpojumiem. Minētā personas
datu apstrāde tiek atrunāta arī datu apstrādes reģistrā. Līdz ar to šādas darbības ir atzīstamas par
sistēmiskām pārziņa darbībām ar personas datiem. Un šajā gadījumā nav nozīmes konkrēta datu
subjekta veiktās personas datu apstrādes datumam, jo tie ir tikai kā apliecinājums Tet īstenotajai
praksei un darba procesam attiecībā uz klientu personas datu apstrādi. Tāda pati personas datu apstrāde
varēja notikt ar jebkuru citu klientu, kura neprecīzi dati būtu izmantojami līguma noslēgšanai un
pakalpojuma saņemšanai. Datu regulas pārkāpumus var skatīt atrauti tikai attiecībā uz konkrēto datu
subjektu, tikai gadījumos, kad pārziņa darbībā izņēmuma kārtā attiecas tikai uz konkrēto datu
subjektu. Savukārt lietā izskatāmās darbības ir sistēmiskas darbības attiecībā uz jebkuru Tet klientu.
Piemērām, ja personas, kas minētas 2021. gada Inspekcijas veiktajos pārbaudes aktos, turpinātu
pakalpojumu saņemšanu, viņām arī būtu izrakstīti rēķini un nemaksāšanas gadījumā, viņu dati būtu
nodoti parādu piedzinējiem. Lietas apstākļi nav tādi, kas liecinātu, ka konkrētas personas – [..]
gadījums ir unikāls un apstrāde būtu atšķīrusies no vispārējas uzņēmuma prakses.

Materiālie pārkāpumi

[11] Sūdzībā norādīts, ka Inspekcija nepareizi vērtējusi faktus, pieļāvusi loģikas kļūdas
attiecībā uz novērtējuma veikšanas faktu, kā arī nepareizi identificējusi Tet veikto pārkāpumu kā tīši
veiktu.
Inspekcijas direktore neapšauba, ka Tet veica risku izvērtējumu, vienlaikus, kā tas arī tika
norādīts lēmumā, tie netika pietiekami identificēti. Proti, Tet personas datu apstrādes ietekmes uz
fizisko personu datu aizsardzību novērtējumā norādīts, ka sākotnējais integritātes zuduma risks, kad
persona mēģina pieteikt pakalpojumu, iesniedzot citas personas datus, novērtēts kā ticams, savukārt
riska sekas un līmenis novērtēti kā vidēji. Vienlaikus integritātes zuduma risks pēc riska kontroles
pasākumu ieviešanas novērtēts kā mazticams, bet riska sekas un līmenis novērtēti kā vidēji.
Novērtējumā norādīti tādi riska kontroles pasākumi kā darbinieku apmācība, piekļuves tiesību
ieviešana, uzturēšana un regulāra pārskatīšana, automātiski interfeisi, personas koda sintakse tiek
pārbaudīta ar PMLP piedāvāto personas koda pārbaudes rīku, pakalpojuma pieteicēja identitāte tiek
pārbaudīta, veicot līguma apstiprināšanu Mans Tet, nepieciešamības gadījumā veikt atgādinājumus
klientiem, kuri nav apstiprinājuši līgumus. Cita starpā Tet mutvārdu paskaidrojumos paskaidroja, ka
Tet novērtēja minētos riskus un secināja, ka risku iestāšanās varbūtība pēc minimizējošiem
pasākumiem, proti, pēc PMLP rīka un e-pasta verifikācijas, ir zema.
Inspekcijas direktore norāda, ka neviens no norādītajiem riska kontroles pasākumiem nav
pietiekams, lai nodrošinātu, ka persona nevarētu pieteikt pakalpojumu, izmantojot citas personas
datus, piemēram, PMLP rīks pārbauda tikai personas koda pastāvēšanu, nevis personas koda atbilstību
pieteikumā norādītajai personai, kā arī darbinieku apmācības neizslēgs iespēju, ka persona ļaunprātīgi
var izmantot citas personas personas datus.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktores ieskatā Tet novērtējumā norādītais integritātes
zuduma risks netika pienācīgi izvērtēts, ņemot vērā, ka norādītie riska kontroles pasākumi nav efektīvi

minētā riska mazināšanai un situāciju, kad persona izmantotu citas personas datus pakalpojuma
pieteikšanai, novēršanai.
Attiecībā uz tīši veiktu pārkāpumu, Inspekcijas direktore paskaidro, ka atbilstoši Datu regulas
83. panta 2. punkta b) apakšpunktam viens no kritērijiem soda apmēra noteikšanā ir apstāklis, vai
pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ. Lēmuma 6.3. punktā paskaidrots, ka pārkāpums bija
izdarīts tīši, jo Tet bija apzinājusies un izvērtējusi riskus, tomēr tie nebija attiecīgi novērtēti un nebija
ieviesti atbilstoši riska kontroles pasākumi. Inspekcijas direktore norāda, ka par tīši izdarītu jeb
apzinātu pārkāpumu var uzskatīt tādu, kas ietver sevī gan zināšanas, gan apzinātību attiecībā uz
pārkāpuma raksturu, savukārt netīši jeb aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums nozīmē, ka nav bijis
nodoms izraisīt pārkāpumu, kaut arī pārzinis ir pārkāpis likumā noteikto rūpības pienākumu. Ievērojot
minēto, Inspekcijas direktores ieskatā Tet rīcībā ir saskatāmas tīši veikta pārkāpuma pazīmes. Uz to
norāda Tet rīcība, veicot personas datu apstrādes ietekmes uz fizisko personu datu aizsardzību
novērtējumu, konstatējot, ka sākotnējā riska iestāšanās, kad persona mēģina pieteikt pakalpojumu,
iesniedzot citas personas datus, ir ticama un kā riska mazinošos pasākumus mutvārdu paskaidrojumos
norādot, piemēram, PMLP rīka ieviešanu un e-pasta verifikāciju, kas nevar tikt uzskatīti par
efektīviem pasākumiem minētā riska novēršanai. Paļaušanās, ka patērētāji kopumā ir labticīgi un
neveiks prettiesiskas darbības, izmantojot citu personu personas datus, nenozīmē, ka Tet kā pārzinim
nav jāveic visas iespējamās risku mazinošās darbības, lai pārliecinātos, ka pakalpojuma pieteikšanas
brīdī šādas prettiesiskas darbības nav iespējams veikt. Līdz ar to, ievērojot minēto, Inspekcijas
direktore secina, ka Tet apzinājās, ka šāds risks pastāv, turklāt sākotnēji tas novērtēts kā ticams, tomēr
risku mazinošie pasākumi netika izvēlēti atbilstoši minētajam riskam, jo pat pēc minēto pasākumu
ieviešanas bija iespējams pieteikt pakalpojumu, izmantojot citas personas personas datus.
Inspekcijas direktores ieskatā Tet rīcība liecina par tīši veiktām darbībām un ir pamats secināt,
ka administratīvais pārkāpums tika izdarīts tīši.

[11.1.] Tet nepiekrīt Inspekcijas amatpersonas veiktajai faktisko apstākļu analīzei un
juridiskajam vērtējumam, uzskata, ka lietā nav identificēti un pierādīti administratīvā pārkāpuma
procesa pierādīšanas priekšmetā ietvertie apstākļi jeb pats administratīvā pārkāpuma sastāvs pēc
būtības.
Inspekcijas direktore norāda, ka lēmumā konstatēti un pierādīti vairāki Tet veikti pārkāpumi.
Inspekcijas direktore secīgi vērtēs katru no tiem, kontekstā ar lietā konstatētajiem apstākļiem.
1) Klientam, piesakot elektronisko sakaru pakalpojumu, pakalpojums tiek nodrošināts un
pieslēgts, klientam neapstiprinot līgumu. Tādējādi Tet apstrādā tādu personu datus, kuru identitāte nav
pārbaudīta, līdz ar to tiek pārkāpts Datu regulas 5.panta 1.punkta a) un d) apakšpunkts.
Inspekcijas direktore norāda, ka lietā ir konstatēts, ka [..] saņēma pakalpojumu, bet nebija
apstiprinājusi līgumu. Par to liecina Tet paskaidrojumos14 norādītais, ka situācijā, kad personas dati
tika nodoti parāda piedziņai, kaut gan līgums par pakalpojumu nebija apstiprināts, Tet darbinieks bija
pieļāvis kļūdu, jo nebija pārliecinājies, ka līgums ir apstiprināts, līdz ar to parāds tika nodots piedziņai.
Tādējādi Inspekcijas direktore secina, ka gadījumā, ja Tet darbinieks būtu pārliecinājies par līguma
apstiprināšanas faktu, personas dati parāda piedziņai netiktu nodoti.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore konstatē, ka ir pierādīts lēmuma 5.7.5. punktā
norādītais Tet veiktais pārkāpums, proti, ka klientam, piesakot elektronisko sakaru pakalpojumu,
pakalpojums tiek nodrošināts un pieslēgts, klientam neapstiprinot līgumu un nepārbaudot personas
identitātes atbilstību pieteikumā norādītajam personas kodam.
2) Personai, kura līgumu nav apstiprinājusi, Tet izraksta rēķinu par sniegtajiem
elektronisko sakaru pakalpojumiem, personas datus iegrāmatojot un glabājot grāmatvedību
regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos.
14
Tet 2022. gada 7. aprīļa vēstule Nr. [..].

Inspekcijas direktore norāda, ka lietā ir konstatēts, ka [..] saņēma pakalpojumu, neapstiprinot
līgumu. Ņemot vērā, ka samaksa par pakalpojumiem netika saņemta, Tet [..] parādu nodeva parādu
piedziņai Creditreform. Nododot parādu Creditreform Tet pievienoja izrakstītos rēķinus. Par to liecina
policijas materiālos pievienotā Creditreform 2021. gada 15. jūnija vēstule “Paziņojums par parādu”,
kur kā prasījuma pamats ir uzskaitīti nesamaksāto rēķinu numuri.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore konstatē, ka ir pierādīts lēmuma 5.7.5. punktā
norādītais Tet veiktais pārkāpums, ka personai, kura līgumu nebija apstiprinājusi, Tet izrakstīja rēķinu
par sniegtajiem pakalpojumiem.
3) Klienta, kurš nav apstiprinājis līgumu Tet noteiktajā kārtībā un kurš nav veicis
piestādīto rēķinu apmaksu, personas datus Tet nodeva ārpustiesas parādu piedziņas uzņēmumam.
Inspekcijas direktore konstatē, ka atbilstoši šā lēmuma 11.1. punkta 1) apakšpunktā
minētajam, lietā tika konstatēts, ka [..] nebija apstiprinājusi līgumu un Tet nodeva [..] parādu
Cretitreform. Minēto apliecina gan Tet sūdzībā, gan mutvārdu paskaidrojumos norādītais.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore konstatē, ka ir pierādīts lēmuma 5.7.5. punktā
norādītais Tet veiktais pārkāpums, proti, klienta, kurš nav apstiprinājis līgumu Tet noteiktajā kārtībā
un kurš nav veicis piestādīto rēķinu apmaksu, personas datus Tet nodeva ārpustiesas parādu piedziņas
uzņēmumam.
4) Ievietojot minētos līgumus Tet klientu pašapkalpošanās sistēmā Mans Tet attiecīgajā
lietotāja kontā, Tet izpauž (nodod) personas koda īpašnieka datus (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu
un dzīves vietas adresi) trešajām personām, kuras izmantoja šīs personas datus.
Inspekcijas direktore norāda, ka amatpersona, atbilstoši 2021. gada 20. decembra Aktā Nr. [..]
par 2021. gada 16. decembrī veikto interneta vietnes https://tet.plus/ un https://mans.tet.lv/ apskati
norādīto, konstatēja, ka Tet sagatavoja līgumu nevis uz pieteikumā norādītās personas vārdu, uzvārdu,
bet gan, pamatojoties uz tās personas, kuras personas kods tika norādīts pieteikumā, vārda. Līdz ar to
arī portālā Mans Tet kā attiecīgais lietotājs tika norādīta nevis sākotnēji pieteikumā norādītā persona,
bet gan cita persona. Tādējādi tika konstatēts, ka personai, kuras vārds, uzvārds sākotnēji norādīts
pieteikumā, tika izpausti svešas personas personas dati – vārds, uzvārds, dzimšanas datums un
dzīvesvietas adrese.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore konstatē, ka ir pierādīts lēmuma 5.7.5. punktā
norādītais Tet veiktais pārkāpums, ka portālā Mans Tet attiecīgajā lietotāja kontā, Tet izpauž (nodod)
personas koda īpašnieka datus (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un dzīves vietas adresi) trešajām
personām, kuras izmantoja šīs personas datus.
5) Tet apstrādā (salīdzina) jauno klientu personas datus ar tās datu bāzē pieejamiem
klientu (arī bijušajiem) datiem.
Inspekcijas direktore norāda, ka lietā atbilstoši Inspekcijas amatpersonas 2021. gada
14. decembra Aktam Nr. [..] un 2021. gada 20. decembra Aktam Nr. [..] par veiktajām apskatēm
interneta vietnēs https://tet.plus/ un https://mans.tet.lv/ tika konstatēts, ka situācijā, kur kā klients
norādīta [..], Tet darbinieks zvanīja nevis uz pieteikumā norādīto tālruņa numuru, bet gan uz to tālruņa
numuru, kas piederēja pieteikumā norādītā personas koda īpašniekam. Kā arī situācijā, kur kā klients
norādīta [..], līguma projekts tika sagatavots uz [..] vārda, izmantojot šīs personas personas datus
atbilstoši Tet datu bāzē norādītajai informācijai. Tāpat norādāms, ka e-pasts par atgādinājumu noslēgt
līgumu tika nosūtīts nevis uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi, bet gan uz personas, kuras personas
kods norādīts pieteikumā, e-pasta adresi. Papildus mutvārdu paskaidrojumos Tet apstiprināja, ka
bijušā klienta dzīvesvietas adrese gadījumā, ja Tet nav strīda ar klientu, tiek glabāta tikai
grāmatvedības nolūkos, lai izrakstītu rēķinus un pavadzīmes.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore konstatē, ka iepriekš minētais viennozīmīgi liecina, ka
Tet izmantoja bijušo klientu personas datus salīdzināšanai ar jauno klientu datiem. Savukārt Tet
iebildums, ka minētajos gadījumos darbinieki pieļāva kļūdu, ir vērtējams kritiski, jo darbinieku kļūdas

notika tieši Inspekcijas veiktās pārbaudes ietvaros, turklāt abas situācijas ir nošķiramas un pieteikumā
tika norādītas divas dažādas personas, kas nozīmē, ka attiecībā uz diviem klientiem tika veikta bijušo
klientu datu salīdzināšana.
Līdz ar to Inspekcijas direktore secina, ka ir pierādīts lēmuma 5.7.5. punktā norādītais Tet
veiktais pārkāpums, ka Tet apstrādā (salīdzina) jauno klientu personas datus ar tās datu bāzē
pieejamiem klientu (arī bijušajiem) datiem.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Inspekcijas direktore atzīst, ka lēmumā konstatētie
pārkāpumi ir pamatoti un lietas faktisko apstākļu izvērtēšana veikta pareizi.

[11.2.] Tet ieskatā nav saprotams, kādēļ sods ir aprēķināts Datu regulas 83. panta 5. punkta a)
un b) apakšpunkta sankcijas ietvaros, ja lēmumā Inspekcijas amatpersona Tet atzina par vainīgu tikai
a) apakšpunktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā. Vienlaikus lēmumā par administratīvā pārkāpuma
procesa uzsākšanu un citos dokumentos Inspekcijas amatpersona min Datu regulas 5. panta a), b), c),
d), e) un f) apakšpunktu, tomēr, nosakot sankciju, pārkāpuma tvērums ir paplašināts un attiecināts
nevis tikai uz konkrētajiem principiem, bet visiem kopumā.
Inspekcijas direktore norāda, ka lēmuma 6.3. apakšpunktā ir notikusi pārrakstīšanās kļūda
attiecībā uz atsauci uz Datu regulas 83. panta 5. punkta b) apakšpunktu. Par to liecina apstāklis, ka ne
lēmumā, ne arī nolemjošajā daļā netika vērtēts minētajā apakšpunktā norādītais Datu regulas
pārkāpums, tādējādi sankcija tika aprēķināta tikai par Datu regulas 83. panta 5. punkta a) apakšpunktā
noteikto pārkāpumu.
Tet norādīja, ka lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un citos
dokumentos Inspekcijas amatpersona min Datu regulas 5. panta a), b), c), d), e) un f) apakšpunktu,
tomēr, nosakot sankciju, pārkāpuma tvērums ir paplašināts un attiecināts nevis tikai uz konkrētajiem
principiem, bet visiem kopumā. Inspekcijas direktore paskaidro, ka lēmuma 5.7.5. punktā tika
skaidrots, kādus pārkāpumus Tet ir pieļāvis un kādi Datu regulas nosacījumi netika ievēroti.
Vienlaikus lēmuma nolemjošajā daļā Inspekcijas amatpersona atkārtoti neuzskaita konstatētos
pārkāpumus, bet gan norāda kāda pārkāpumu kategorija ir attiecināma konkrētajā gadījumā. Ņemot
vērā, ka Tet izdarītie pārkāpumi kvalificējami atbilstoši Datu regulas 83. panta 5. punkta a)
apakšpunktam, atsauce nolemjošajā daļā veikta tieši uz minēto apakšpunktu, papildus neuzskaitot
konkrētos datu apstrādes pamatprincipu pārkāpumus, jo konkrētais apakšpunkts jau aptver
pamatprincipu pārkāpumu. Papildus norādāms, ka lēmuma 5.7.5. punktā ir uzskaitīti pārkāpumi, par
kuriem atbilstoši Datu regulas 83. panta 5. punkta a) apakšpunktam piemērots sods.

[11.3.] Tet norāda, ka Inspekcijas amatpersona lēmumu ir pamatojusi ar AAL 41. panta otrās
daļas 4. punktu, vienlaikus Tet nav saprotams, kādu pārkāpumu un kādā termiņā Tet ir jāpārtrauc.
Inspekcijas direktore norāda, ka atsauce uz AAL 41. panta otrās daļas 4. punktu tika veikta, jo
atbilstoši Tet paskaidrojumos norādītajam ar 2022. gada 13. janvāri Tet nodrošināja, ka pieteikšanās
Tet+ pakalpojumam ir tikai iespējama izmantojot internetbankas autentifikāciju, kas arī norādīts
lēmuma 5.7.5. punktā. Tādējādi tika novērsts pārkāpums, par kuru Tet saukta pie atbildības, proti, ka
nav iespējams pieteikt Tet+ pakalpojumu bez autentifikācijas, t.i., personas identitātes pārbaudes
veidā, kas apliecina personas vārda, uzvārda atbilstību norādītajam personas kodam. Vienlaikus
Inspekcijas direktore paskaidro, ka pārzinis var tikt saukts pie atbildības par jau veiktu pārkāpumu,
kas vairs neturpinās un ir novērsts, jo noteiktā laika posmā pārkāpums bija konstatēts. Līdz ar to Tet
sūdzībā un mutvārdu paskaidrojumos izteiktie iebildumi, ka nav saprotams lēmums mērķis, jo
problēma tika novērsta nedēļu pēc procesa uzsākšanas, neiztur kritiku, ņemot vērā, ka laikā, kad
Inspekcijas amatpersona veica pārbaudi, pārkāpums tika konstatēts.

[11.4.] Tet ieskatā datu aizsardzības pasākumu efektivitātes problēmas tika identificētas uz
ierobežotu gadījumu skaitu, kad personas, kuru rīcībā jau ir ierobežotas pieejamības informācija
(personas kodi) cenšas izdarīt noziedzīgu nodarījumu, tādēļ lēmumā nav iespējams noteikt soda
apmēra pamatojumu.
Attiecībā uz Tet iebildumu, ka Inspekcija ir vispārinājusi tās izdarītos secinājumus uz Tet
ikdienas praksi un to, ka Tet ieskatā neapstiprināti līgumi nevar liecināt par prettiesisku personas datu
apstrādi, Inspekcijas direktore paskaidro, ka Inspekcija lēmumā norādītos secinājumus izdarīja,
pamatojoties uz pārbaudes rezultātā iegūto informāciju un Tet sniegtajām atbildēm uz Inspekcijas
amatpersonas uzdotajiem jautājumiem. Nevienā no sniegtajiem paskaidrojumiem Tet nav norādījis uz
apstākļiem, kas norādītu, ka Tet ir atšķirīga prakse attiecībā uz pieteikumu apstrādi, rēķinu
izrakstīšanu un datu nodošanu parāda piedzinējiem. Arī mutvārdu procesā pārstāvji norādīja, ka Tet
kā pārzinis veic personas datu apstrādi grāmatvedības vajadzībām, kas saistīti arī ar rēķinu apstrādi,
kā arī nodod klientu datus parāda piedzinējiem. Nekur lietas materiālos neparādās informācija un
apliecinājumi, ka Tet īsteno atšķirīgu praksi atkarībā no pakalpojuma veida attiecībā uz bijušo klientu
datu apstrādi, rēķinu izrakstīšanu un datu nodošanu parādu piedzinējiem. Datu regulas 5.panta
2.punkts paredz pārziņa pārskatatbildības principu, kas paredz pārzinim uzskatāmi parādīt atbilstību
Datu regulas principiem. Līdz ar to tas ir pārziņa pienākums administratīvā pārkāpuma lietas
izskatīšanas gaitā parādīt arī uzraudzības iestādei savu atbilstību Datu regulas noteikumiem. Līdz ar
to, ja pārzinim pastāv dažādas procedūras attiecībā uz dažādiem klientiem, vai konkrēts gadījums bija
individuāls un atšķirīgs no citiem, pārzinim, sniedzot paskaidrojumus, tas ir jāpierāda uzraudzības
iestādei. Būtu norādāms, ka lietā tika konstatēti vismaz 3 gadījumi, kad personas datu apstrāde tika
veikta neatbilstoši Datu regulas noteikumiem, kas liecina jau par sistēmisku pieeju, nevis darbinieku
kļūdu. Turklāt visas lietas izskatīšanas gaitā Tet nav sniedzis ne dokumentus, ne procesu aprakstu, kas
norādītu, ka konkrētu personu personas datu apstrāde būtu atšķīrusies no vispārīgās uzņēmuma
prakses. Būtu norādāms, ka iekšējas pārziņa procedūras un instrukcijas zina tikai pārzinis un tikai tas,
ja ir labticīgs pārzinis, var sniegt informāciju iestādei par tām. Iestāde nevar pieprasīt no pārziņa
dokumentus vai informāciju, par kuru esamību tai nav zināms. Tādējādi apstāklis, ka konstatētie
pārkāpumi nav Tet ikdienas prakse un nenotiek katrā gadījumā, kad tiek apstrādāti klientu personas
dati, būtu vērtējams kritiski, jo pats par sevi nenozīmē, ka pārkāpums netika veikts, kā arī tam
apgalvojumam nav iesniegti nekādi pierādījumi. Turklāt Datu regula paredz atbildību par
pārkāpumiem arī tādos gadījumos, kad tā ir viena vai dažas atsevišķas situācijas, kurās konstatētas
neatbilstības Datu regulas nosacījumiem.

[11.5.] Tāpat Tet nepiekrīt Inspekcijas amatpersonas konstatētajam, ka neapstiprinātie līgumi
564 personām liecinātu par esošu vai iespējamu krāpniecības gadījumu un prettiesisku personas datu
apstrādi. Līdz ar to Inspekcijai nav pamats vispārināt un uz šāda vispārinājuma pamata piemērot sodu.
Inspekcijas direktore norāda, ka lēmumā netika apgalvots, ka neapstiprinātie līgumi liecina par
prettiesisku personas datu apstrādi, bet gan, ka potenciāli tika ietekmētas 564 personas, kuru līgumi
nebija apstiprināti, jo pastāvēja risks prettiesiskai personas datu apstrādei. Proti, Inspekcijas rīcībā nav
informācijas par visām 564 personām un to, vai kādā no gadījumiem varēja notikt personas datu
apstrādes pārkāpums, ņemot vērā ievērojamo personu skaitu, vienlaikus, ievērojot to, ka Inspekcijai,
veicot pārbaudes, izdevās noslēgt pakalpojumu, izmantojot svešas personas personas datus, nevar
izslēgt apstākli, ka šādas situācijas bija iespējamas arī minēto 564 personu vidū.

[12] Tet pauž viedokli, ka Inspekcija lēmuma pieņemšanā nav piemērojusi vienlīdzības
principu, kas ir rezultējies nesamērīga soda piemērošanā. Tet norāda uz citām Inspekcijas pārbaudes
lietām, kur nevienā no gadījumiem nav ticis piemērots naudas sods. Tādējādi attiecībā pret Tet tika
nepamatoti piemērota atšķirīga attieksme, nav piemērots vienlīdzības princips. Tāpat Tet ieskatā

pārkāpums ticis nepareizi kvalificēts, to nepamatoti atzīstot par vidēji smagu, tā vietā, pat, ja
pārkāpums būtu pieļauts, to būtu jāatzīst par maznozīmīgu un jāpiemēro princips “Konsultē vispirms”.
Tet norāda, ka operatīvi sadarbojās ar Inspekciju, cietušie netika konstatēti un iespējamais pārkāpums
faktiski tika novērsts nedēļu pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas. Tāpat Tet ieskatā
pārkāpums ticis nepareizi kvalificēts, to nepamatoti atzīstot par vidēji smagu, tā vietā, pat, ja
pārkāpums būtu pieļauts, to būtu jāatzīst par maznozīmīgu un jāpiemēro princips “Konsultē vispirms”.
Tet norāda, ka operatīvi sadarbojās ar Inspekciju, cietušie netika konstatēti un iespējamais pārkāpums
faktiski tika novērsts nedēļu pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas.
Inspekcijas direktore paskaidro, ka Tet sūdzībā norādītās citas Inspekcijas izskatītās lietas
nevar tikt salīdzinātas ar Tet administratīvā pārkāpuma procesu, jo lietās ir dažādi faktiskie apstākļi,
to juridiskais novērtējums, kā arī šajā gadījumā būtiski ņemt vērā, ka Tet jau iepriekš tika konstatēti
pārkāpumi personas datu apstrādē, kas nozīmē, ka Inspekcija nekonstatēja iespēju piemērot principu
“Konsultē vispirms”, izsakot brīdinājumu un aicinot turpmāk ievērot personas datu apstrādi regulējošo
normatīvo aktu prasības. Savukārt apstāklis, ka Tet sadarbojās ar Inspekciju, ir ticis ņemts vērā,
nosakot soda apmēru, kā tas arī ir norādīts lēmuma 6.3. punktā.

[12.1.] Papildus Tet uzskata, ka Inspekcija nav ņēmusi vērā, ka Tet+ pakalpojums ir tikai
neliela daļa no pakalpojumu īpatsvara Tet pakalpojumu grozā, kā arī uzņēmuma ieņēmumus no šī
pakalpojuma un tā īpatsvaru pret kopējo Tet apgrozījumu.
Attiecībā uz Tet iebildumu, ka nav ticis ņemts vērā apstāklis, ka Tet+ ir tikai neliela daļa no
Tet sniegtajiem pakalpojumiem un atbilstoši Tet mutvārdu paskaidrojumos sniegtajai informācija, ka
Tet+ pakalpojuma kopējā apgrozījuma daļa sasniedz tikai [..], Inspekcijas direktore paskaidro, ka
atbilstoši Datu regulas 83. panta 5. punktam administratīvo naudas sodu piemēro, pamatojoties uz visā
pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījumu, nevis apgrozījuma no konkrēta pakalpojuma.

[13] Tet sūdzībā norāda, ka lēmumā nav pamatots, vai Inspekcijas amatpersona sankciju ir
aprēķinājusi pareizi, ievērojot pašas Inspekcijas izdotās vadlīnijas, gan ievērojot Datu regulas noteikto
soda mērķi kopsakarā ar tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu. Līdz ar to aprēķinātais
administratīvais naudas sods ir acīmredzami kļūdains un prettiesisks.
Inspekcijas direktore norāda, ka saskaņā ar Datu regulas 83. panta 1. punktu uzraudzības
iestādei ir jānodrošina, ka par šīs regulas pārkāpumiem piemērotie naudas sodi katrā konkrētā
gadījumā ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Atbilstoši Datu regulas 83. panta 2. punktam, nosakot soda
apmēru, uzraudzības iestādēm pienācīgi jāņem vērā vairāki elementi, kas liecina par pārkāpuma
raksturu un nopietnību vai par pārkāpēja attieksmi pret izdarīto pārkāpumu. Tāpat nepieciešams ņemt
vērā arī citus elementus, kam ir nozīme lietā, pat ja tie nav tieši uzskaitīti Datu regulas 83. panta
2. punktā.
Lai arī soda noteikšanā pamatoti ir piemērots Inspekcijas iekšējais rīks – Administratīvo
naudas sodu apmēra noteikšanas mehānisms uzņēmumiem un fiziskām personām – Inspekcijas
direktores ieskatā, papildus bija nepieciešams vērtēt, vai uz konkrēto lietu nav attiecināmi kādi papildu
nosacījumi vai kritēriji, kas šajā rīkā netiek atspoguļoti. Tāpat var ņemt vērā Eiropas Datu aizsardzības
kolēģijas izstrādātās vadlīnijās par administratīvo sodu piemērošanu15 (turpmāk – vadlīnijas).

[13.1.] Inspekcijas direktore konstatē, ka, piemērojot sodu, nav ņemti vērā visi apstākļi, kas
raksturo izdarīto administratīvo pārkāpumu. Saskaņā ar Datu regulas 83. panta 2. punkta “a”
apakšpunktu nepieciešams ņemt vērā pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu, ņemot vērā attiecīgo

15
Guidelines 04/2022 on the calculation of administrative fines under the GDPR, Adopted on 12 May 2022 – version for
public consultation (vadlīnijas šobrīd ir nodotas publiskajai apspriešanai un to teksts var mainīties), pieejams:
https://edpb.europa.eu/system/files/2022-05/edpb_guidelines_042022_calculationofadministrativefines_en.pdf .

datu apstrādes veidu, apmēru vai nolūku, kā arī ietekmēto datu subjektu skaitu un tiem nodarīto
kaitējumu.
Lēmuma 6.3. apakšpunktā, nosakot soda apmēru, ir ņemti vērā tādi kritēriji kā pārkāpuma
būtība; tas, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ; jebkāda pārziņa vai apstrādātāja rīcība,
lai mazinātu kaitējumu, kas nodarīts datu subjektiem; ietekmēto datu subjektu skaits; to, kādu
kategoriju personas datus ietekmējis pārkāpums; pārziņa iepriekšējie pārkāpumi; sadarbības pakāpe
ar uzraudzības iestādi; veids, kādā par pārkāpumu uzzināja Inspekcija; vainu mīkstinoši un
pastiprinoši apstākļi. Inspekcijas direktores ieskatā lēmuma 6.3. apakšpunktā nepilnīgi izvērtēti tādi
kritēriji kā ietekmēto datu subjektu skaits, pārziņa vai apstrādātāja atbildības līmenis, ņemot vērā
ieviestos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kā arī pārziņa vai apstrādātāja rīcība, lai mazinātu
kaitējumu datu subjektam. Vienlaikus lēmumā nav vērtēts pārkāpuma smagums, ilgums, datu
subjektiem nodarītais kaitējums, kā arī datu apstrādes nolūks.
Attiecībā uz ietekmēto datu subjektu skaitu, lēmuma 6.3. apakšpunktā norādīts, ka saskaņā ar
Tet sniegto informāciju, tā turpināja sniegt Tet+ pakalpojumus 564 personām, kuru līgumi nav
apstiprināti. Inspekcijas direktore norāda, ka, kaut arī 564 personām līgumi netika apstiprināti,
vienlaikus minētais neliecina, ka visas šīs personas Tet veiktais pārkāpums ir ietekmējis. Tādējādi var
secināt, ka ietekmēto personu skaits var būt mazāks.
Attiecībā uz pārziņa vai apstrādātāja atbildības līmeni, ņemot vērā ieviestos tehniskos un
organizatoriskos pasākumus, Inspekcijas direktores ieskatā Tet bija ieviesis dažus pasākumus risku
mazināšanai, piemēram, PMLP sagatavoto personas koda verifikācijas rīku un e-pasta verifikāciju,
vienlaikus šie rīki netika izvēlēti atbilstoši noteiktajam riskam.
Lēmuma 6.3. apakšpunktā attiecībā uz pārziņa vai apstrādātāja rīcību, lai mazinātu kaitējumu
kas nodarīts datu subjektiem, norādīts, ka Tet ir novērsusi klientu, kuru identitāte nav apstiprināta,
personas datu apstrādi pēc vairāku krāpniecības gadījumu konstatēšanas, tomēr soda apmēra
noteikšanā minētais kritērijs nav ticis atbilstoši izvērtēts. Minētais apstāklis soda noteikšanā netika
pietiekami ņemts vērā. Ņemot vērā, ka Inspekcijas direktores ieskatā Tet pēc pārkāpuma
konstatēšanas (2021. gada oktobrī) veica efektīvu rīcību kaitējuma novēršanai, proti, uzsāka
internetbankas autentifikācijas rīka ieviešanu pakalpojuma pieteikšanās brīdī, var secināt, ka pārzinis
veica nepieciešamās darbības, lai novērstu turpmāku prettiesisku svešas personas datu apstrādes
veikšanas iestāšanos. Tomēr Inspekcijas ieskatā šādas darbības tika veikta novēloti, jo pat pēc
2021. gadā Tet konstatētajiem pārkāpumiem Tet+ pakalpojums turpināja pastāvēt, tas netika
pārtraukts, kas nozīmē, ka vēl līdz 2022. gada 13. janvārim, kad Tet ieviesa pilnīgu internetbankas
autentifikāciju pakalpojuma pieteikšanas brīdī, bija iespējamas pretlikumīgas darbības, piesakot
pakalpojumu un izmantojot svešas personas personas datus.
Vadlīnijās noteikts, ka pārkāpuma smagums vērtējams, ņemot vērā konkrētās lietas īpašos
apstākļus. Par pārkāpuma smagumu citastarp liecina konteksts, kādā personas datu apstrāde tiek
veikta, piemēram, uzņēmējdarbība, bezpeļņas organizācija, politiskā partija, pārkāpuma tvērums,
proti, vai tā ir nacionālā vai pārrobežu datu apstrāde. Tāpat arī datu apstrādes mērķis, iesaistīto datu
subjektu skaits un kaitējuma apmērs ir vērā ņemami kritēriji, lai noteiktu pārkāpuma smagumu.
Inspekcijas direktore norāda, ka lietā nav konstatējami īpaši apstākļi, kas norādītu uz pārkāpuma
smago raksturu.
Par pārkāpuma ilgumu atbilstoši vadlīnijām ir noteikts, jo ilgāks ir pārkāpuma veikšanas laiks,
jo lielāku nozīmi uzraudzības iestāde var pievērst šim apstāklim. Inspekcijas direktores ieskatā ir
būtiski ņemt vērā laika posmu, kādā bija pieejams pieteikt pakalpojumu Tet+ (līdz 2021. gada
31. martam pakalpojumu Shortcut) bez internetbankas autentifikācijas, proti, konstatējams,
pakalpojumu Tet+ varēja pieteikt no 2021. gada marta savukārt pilnīga internetbankas autentifikācija
pakalpojumam Tet+ tika nodrošināta tikai 2022. gada 13. janvārī. Tādējādi gandrīz gadu pakalpojuma

pieteikšana tika nodrošināta bez internetbankas autentifikācijas un personas identitātes pārbaudes,
nepārliecinoties, ka personas vārds, uzvārds atbilst personas norādītajam personas kodam.
Attiecībā uz datu subjektiem nodarīto kaitējumu, norādāms, ka vadlīnijās kaitējuma jēdziens
tiek vērtēts atbilstoši Datu regulas 75. apsvēruma punktam, proti, nodarītā kaitējuma apmērs attiecas
uz fiziskiem, materiāliem un nemateriāliem zaudējumiem. Norādāms, ka ar Tet veikto pārkāpumu tika
ietekmēts datu subjekts – [..], vienlaikus Inspekcijas direktore vērš uzmanību, ka krimināllietā, kuras
atsevišķi materiāli tika nosūtīti Inspekcijai, netika noskaidroti būtiski apstākļi, proti, kas pieteica
pakalpojumu uz [..] vārda, izmantojot citas personas personas kodu, līdz ar to Inspekcijas direktores
ieskatā datu subjektam nodarītais kaitējums nevar tikt atbilstoši izvērtēts.
Attiecībā uz personas datu apstrādes nolūku vadlīnijās ir ieteikts ņemt vērā to, vai personas
datu apstrāde ir saistīta ar pārziņa pamatdarbību. Inspekcijas direktore uzskata šo par vienu no
būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, vērtējot pārkāpuma smagumu. Proti, ja personas datu
apstrāde ir saistīta ar pārziņa pamatdarbību, tai arī attiecīgi jātiek pievērstai lielākai pārziņa uzmanībai,
un pārzinis nevar aizbildināties ar normatīvā regulējuma nepietiekamu pārzināšanu vai atkārtotām
darbinieku pieļautām kļūdām. Konkrētajā gadījumā personas datu apstrāde ir tikai daļa no Tet
pamatdarbības kas veikta, lai sniegtu klientiem pakalpojumus. Ievērojot minēto, šis aspekts ir ņemams
vērā, lai noteiktu zemāku sodu.
[13.2.] Izvērtējot soda apmēra noteikšanas kritērijus, Inspekcijas direktores ieskatā pārkāpuma
smagums ir saglabājams kā vidēji smags. Saskaņā ar vadlīnijām gadījumos, kad pārkāpuma smagums
ir vidējs, sākotnējais soda piemērošanas punkts būtu nosakāms 10-20% apmērā no piemērojamā
maksimālā soda.
Nosakot sākotnējo soda piemērošanas punktu amplitūdā no 10-20%, jāņem vērā arī tas, ka Tet
apgrozījums, kas pārsniedz 200 miljonus gadā ir uzskatāms par augstu.
Tādējādi maksimālais piemērojamais naudas sods atbilstoši Datu regulas 83. panta 5. punkta
a) apakšpunktā noteiktajam 4% slieksnim ir 8 024 733,84. Ņemot vērā, ka vidēji smaga pārkāpuma
gadījumā, sākotnējais piemērošanas punkts nosakāms 10-20% apmērā no piemērojamā maksimālā
soda, sākotnējais piemērošanas punkts ir noteikts starp 802 473,38 un 1 604 946,77.
Inspekcijas direktore uzskata, ka, ņemot vērā to, ka pārkāpuma smagums ir vidēji smags un ir
saskatāma Tet rīcība, lai novērstu neatbilstošas personas datu apstrādes gadījumus, ir pamatoti noteikt
sākotnējo soda piemērošanas punktu 15% apmērā no maksimāli piemērojamā naudas soda summas,
t.i., 240 742,02.
Vienlaikus, ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto attiecībā uz soda apmēra kritēriju noteikšanas
izvērtējumu, sākotnējam soda piemērošanas punktam nosakāms koeficients 5, kas kopā sastāda
EUR 1 203 710,10.

[13.3.] Vienlaikus saskaņā ar vadlīnijām pēc soda matemātiskas aprēķināšanas sodu ir
iespējams koriģēt, izvērtējot, vai tas sasniedz Datu regulā noteiktos soda mērķus – ir efektīvs, samērīgs
un atturošs. Soda apmēram jātiek noteiktam saskaņā ar pārkāpuma izdarīšanas kontekstu.

[13.3.1.] Attiecībā uz šā lēmuma 13.2. punktā aprēķinātā soda EUR 1 203 710,10 efektivitāti
jāvērtē, vai tas ir piemērots, lai nodrošinātu personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai un sodītu
pārzini.
Inspekcijas direktore konstatē, ka, sods ir piemērots un atbilstošs pārziņa sodīšanai, lai
veicinātu atbilstību Datu regulai. Soda efektivitātes izvērtēšanā ņemams vērā, ka Tet administratīvā
pārkāpuma procesa laikā sadarbojās ar Inspekciju, jau lietas izskatīšanas sākumposmā novērsa
konstatētos pārkāpumus, veicot uzlabojumus Tet+ pakalpojuma saņemšanā, nodrošinot, ka
pakalpojumam iespējams pieteikties tikai ar internetbankas autentifikāciju. Papildus atbilstoši Tet
mutvārdu paskaidrojumos norādītajam, tiklīdz tika konstatēti atsevišķi gadījumi 2021. gada oktobrī,

kad prettiesiski tikuši izmantoti citu personu dati, lai pieteiktu pakalpojumu, Tet reaģēja un izstrādāja
nepieciešamo uzlabojumu plānu, lai turpmāk nebūtu iespējams ļaunprātīgi izmantot svešas personas
datus pakalpojuma pieteikšanā. Atbilstoši Tet sniegtajai informācijai rakstveida un mutvārdu
paskaidrojumos kopš 2022. gada 13. janvāra ir nodrošināta pakalpojuma Tet+ pieteikšanās tikai ar
internetbanku. Vienlaikus attiecībā uz soda efektivitātes izvērtējumu tika ņemts vērā, ka līdz šim Tet
ir ticis piemērots rājiens par datu apstrādes pārkāpumiem un iepriekš konstatētās neatbilstības nav
atturējušas Tet no turpmākiem pārkāpumiem, kas liecina, ka šāds korektīvais līdzeklis vairs nevarētu
sasniegt mērķi un rājiena izteikšana neatturēja pārzini no citu Datu regulai neatbilstošo darbību
veikšanas.
Ņemot vērā minēto, Inspekcijas direktores ieskatā noteiktais naudas soda apmērs ir efektīvs,
savukārt ievērojama naudas soda uzlikšana nevis motivētu pārzini nodrošināt atbilstību Datu regulas
prasībām, bet, gluži otrādi, varētu radīt izpratni, ka neatkarīgi no tā, vai tiek veikta aktīva rīcība un
neatkarīgi no pārziņa subjektīvās attieksmes, pārkāpumam tāpat tiks piemērots vienāds naudas sods.
Inspekcijas direktores ieskatā būtiskākais ir panākt, lai pārziņi ir motivēti personas datu apstrādes
uzlabojumus veikt bez piespiedu mehānismu pielietošanas. Tajos gadījumos, kad no pārziņa puses ir
vērojama neieinteresētība, bezdarbība vai apzināta izvairīšanās par efektīvu rīku atbilstības Datu
regulai nodrošināšanai būtu uzskatāms ievērojamāks naudas sods, savukārt, kad pārziņa rīcība liecina
par vēlmi nodrošināt atbilstību datu apstrādes normatīvajam regulējumam, naudas sodam būtu jābūt
mazākam.

[13.3.2.] Samērīguma princips nosaka, ka piemērotajam sodam nevajadzētu pārsniegt to, kas
ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi. Ja ir iespējams mērķi sasniegt ar vairākiem līdzekļiem, jāizvēlas
mazāk aizskarošais. Vērtējot samērīgumu, pārkāpums ir jāaplūko kā vienots veselums, galveno
uzmanību pievēršot pārkāpuma smagumam kā tādam. Līdz ar to ir izvērtējams, vai sods ir samērīgs
atbilstoši pārkāpuma smagumam un uzņēmuma lielumam un apstāklim, ka sodam nevajadzētu
pārsniegt nepieciešamo, lai sasniegtu Datu regulas mērķi.
Inspekcijas direktore paskaidro, ka, ņemot vērā Tet ievērojamo apgrozījumu, kā arī
apgrozījuma apmēru pēdējo 3 gadu laikā, nesaskata uzņēmuma ekonomiskās dzīvotspējas riskus vai
citus īpašus apstākļus izvēlētā administratīvā naudas soda apjoma nesamērīgumam ar uzņēmuma
finansiālo stāvokli, līdz ar to atzīst, ka izvēlētais administratīvā naudas soda apmērs ir samērīgs.

[13.3.3.] Atbilstoši vadlīnijām naudas sodam ir jābūt arī atturošam no turpmāku pārkāpumu
izdarīšanas. Proti, atturošs sods ir tāds, kam ir patiess preventīvs efekts. Naudas sods ir atturošs, ja tas
neļauj personai pārkāpt Eiropas Savienības tiesībās izvirzītos mērķus un noteikumus. Ievērojot
lēmumā izvērtētos apstākļus un pārkāpuma būtību, Inspekcijas direktore konstatē, ka izvēlētais
administratīvā naudas soda apmērs ir atturošs.
Inspekcijas direktores ieskatā administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un attiecīgi
pareizi ir izvēlēts administratīvā soda veids – naudas sods – un piemērots Administratīvo naudas sodu
apmēra noteikšanas mehānisms, tomēr, atkārtoti izvērtējot administratīvā naudas soda noteikšanas
kritēriju nozīmi konkrētajā lietā, Inspekcijas direktore konstatē, ka naudas sodu ir nepieciešams
koriģēt atbilstoši izvērtēto kritēriju nozīmei lietā, lai tas atbilstu iepriekš minētajiem soda noteikšanas
principiem.
Ievērojot minēto, Inspekcijas direktore uzskata, ka naudas soda koriģēšana, nosakot to 15 %
apmērā no sākotnēji aprēķinātās summas, kā arī individualizējot sodu, ņemot vērā lietas apstākļus un
Tet rīcību, proti, piemērojot naudas sodu EUR 1 200 000,00 apmērā, būtu pietiekama, lai atturētu
Tet no turpmākiem datu apstrādes pārkāpumiem.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 132. pantu, 168. panta

pirmo daļu, 172. pantu un 173. panta pirmās daļas 4. punktu, Datu regulas 58. panta 2. punkta i)
apakšpunktu, Inspekcijas direktore

nolēma
grozīt ar Inspekcijas 2022. gada 15. jūlija lēmumu Nr.[..] “Par soda piemērošanu” piemērotā
administratīvā naudas soda apmēru, nosakot SIA “Tet”, reģistrācijas numurs 40003052786, juridiskā
adrese: Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, par Datu regulas 83. panta 5. punkta a) apakšpunktā
paredzētā administratīvā pārkāpuma veikšanu administratīvo naudas sodu EUR 1 200 000, 00 (viens
miljons divi simti tūkstoši euro,00 centi) apmērā.

Naudas sods pilnā apmērā samaksājams ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās
dienas jebkurā bankas iestādē vai arī pēc naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa beigām šis lēmums
saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 262. un 269. pantu nekavējoties tiks nodots piespiedu
izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Rekvizīti naudas soda samaksai:
Saņēmējs: Valsts Kase
Reģistrācijas Nr.: 90000050138
Konta Nr.: LV69TREL1060191019200
Saņēmēja BIC kods: TRELLV22
Piezīmes: Norādīt šī lēmuma numuru.

Administratīvā pārkāpuma procesā piemēroto naudas sodu, piespiedu naudu, atlīdzināmos
procesuālos izdevumus un zaudējumus dabas resursiem var samaksāt portālā www.latvija.lv,
izmantojot e-pakalpojumu Administratīvo sodu pārbaude un nomaksa.

Lūdzam ņemt vērā, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 568. pantam, lēmuma brīvprātīga izpilde pēc
tam, kad izpildu dokuments iesniegts piespiedu izpildei, neatbrīvos no pienākuma atlīdzināt izpildes
izdevumus tiesu izpildītājam.
Vienlaikus informējam, ka Sabiedrībai, ievērojot Administratīvās atbildības likuma 266. panta otro
un trešo daļu, ir tiesības uz naudas soda izpildi daļās, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ naudas soda
brīvprātīgas izpildes termiņā nav iespējams pilnā apmērā izpildīt nolēmumu par sodu.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 184. panta pirmo daļu un 186. panta pirmo daļu šo
lēmumu Tet var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums administratīvā
pārkāpuma lietā rajona (pilsētas) tiesā pēc Sabiedrības juridiskās adreses, sūdzību iesniedzot Datu
valsts inspekcijā (Elijas ielā 17, Rīgā, LV-1050), kura triju darbdienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas
termiņa beigām, sūdzību ar lietas materiāliem nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.

Direktore J.Macuka

[..]

DVI (Latvia) - SIA "TET"

Karar metni